Swedbank peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniegusi 54 miljonus eiro

Swedbank 2018. gada pirmo sešu mēnešu peļņa Latvijā sasniedz EUR 54 milj., kas ir par 3% vairāk salīdzinājumā ar 2017. gada to pašu periodu. Pieaugumu pamatā veicināja ienākumu palielināšanās.
“Latvijas ekonomika turpina stabilu izaugsmi, kas atspoguļojas arī klientu aktivitātē un mūsu darbības rādītājos: no jauna izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis teju par 20%. Ekonomiskā izaugsme apvienojumā ar zemām procentu likmēm un veiksmīgām garantiju programmām nodrošina labvēlīgus apstākļus pārdomātiem aizņēmumiem gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Nozīmīga attīstība vērojama arī sabiedrības digitālajos paradumos: mūsdienīgā autentifikācijas līdzekļa Smart-ID lietotāju skaits gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, turpina augt mobilās lietotnes klientu skaits. Kā Dziesmu un deju svētku lieldraugam mums bija gandarījums vērot, kā digitālās inovācijas palīdz attīstīties un iegūt jaunas šķautnes arī vēsturiskajām tradīcijām – ar DzieDot lietotnes palīdzību Mežaparkā uzstājās virtuālais koris, kurā varēja iesaistīties ikviens,” sacīja Swedbank Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.
Kredīti un depozīti
Kredītportfelis palielinājās par 1%, ko veicināja līzinga pieaugums privātpersonām un uzņēmumiem, kā arī patēriņa finansēšanas pieaugums, pateicoties ekonomikas attīstībai un darba algu kāpumam.
Depozītu apjoms palielinājās par 7%. Kāpums bija vērojams gan privātpersonu, gan uzņēmumu portfelim.
Kredītu kvalitāte
Iepriekš veikto kredītu uzkrājumu atbrīvošanas neto summa sasniedza EUR 1 milj. (2017.gada attiecīgajā periodā šī summa bija EUR 3 milj.).
Ieņēmumi un izdevumi
Tīrie procentu ienākumi palielinājās par 3%. Šis pieaugums galvenokārt skaidrojams ar kreditēšanas apjomu palielināšanos.
Neto ienākumi no komisijām palielinājās par 5%, pamatā pateicoties lielākiem karšu un maksājumu ienākumiem līdz ar augstāku klientu aktivitāti.
Kopējie izdevumi palielinājās par 4%. Palielinājums skaidrojams ar augstākām personāla un ar normatīvo regulējumu saistītajām izmaksām, ko daļēji kompensēja zemākas mārketinga un amortizācijas izmaksas.
Biznesa attīstība
2.ceturknsī visās trijās Baltijas valstīs tika ieviesta viedtālruņiem īpaši pielāgota internetbankas versija, turpinot digitālo pakalpojumu attīstību.
Pirmā finanšu tehnoloģiju akseleratora programma Baltijā, ko pie sevis uzņēma Swedbank, ir veiksmīgi noslēgusies. 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi attīstīja savu biznesu, strādāja ar 130 starptautiskiem mentoriem, tostarp 50 no Swedbank grupas. Visas komandas saņēma arī 20,000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstīšanai. Puse dalībnieku laida klajā savus produktus jau programmas laikā, un dažiem no tiem ir jau reāli klienti. Jūnijā tika atklāts otrais finanšu tehnoloģiju akselerators, un darbību tas sāks rudenī.
Kā Dziesmusvētku lieldraugs Swedbank nodrošināja 43500 svētku dalībnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanu un finansēja Svētku organizatora vispārējas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Savukārt, lai sekmētu Dziesmusvētku tradīcijai raksturīgo četrbalsīgas tautasdziesmu dziedāšanas prasmi, Swedbank radīja unikālu viedtālruņu lietotni jeb balss spēli “DzieDot”, kas nepilnu trīs mēnešu laikā tika lejupielādēta lietotāju tālruņos 40 000 reižu, kā arī ļāvusi daudziem tās lietotājiem piedalīties svētkos virtuāli – līdz šim nebijušā veidā.
Īstenojot sociālās iniciatīvas, 2. ceturksnī Swedbank Latvijā skolu programma „Dzīvei gatavs” ir sasniegusi vairāk nekā 10 000 vidusskolas skolēnu ar Swedbank brīvprātīgo vadītiem praktiskiem semināriem. Bankas ilgtermiņa pienesums atbildīgai biznesa praksei ir saņēmis Platīna līmeni Ilgtspējas indeksā. Swedbank joprojām ir visiecienītākais banku sektora zīmols visā Baltijā, Latvijā Swedbank ir ieguvusi vismīlētākā zīmola pozīciju jau ceturto gadu.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Neraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālāk