• Tweet

Augstskolu studiju virzienu akreditācijas process vēl ieilgs, tas var apdraudēt valsts atzītu diplomu izsniegšanu dažādās studiju programmās, kurām «derīguma» termiņš gandrīz beidzies, – vērš uzmanību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, mudinot Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīkoties, lai tā nenotiktu.

To programmu vidū, kam akreditācijas termiņš beidzas jau šā gada 28. februārī, ir, piemēram, pedagogu izglītība, māksla, mūzikas vēsture, filoloģija, filozofija, tiesības, ekonomika, uzņēmējdarbības vadība. I. Druviete norāda, ka diemžēl valdība noteiktajā laikā netika pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai uzsāktu studiju virzienu akreditāciju. Ieilga akreditācijas kūrētāja izvēlēšanās: Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN) tika atzīta par konkursa uzvarētāju tikai 5. februārī. Skaidrs, ka pāris nedēļu laikā tā nespēs noorganizēt visus darbus, tāpēc I. Druviete rosina IZM steidzami izvērtēt Augstskolu likuma pārejas noteikumu grozīšanas nepieciešamību un noteikt termiņa pagarinājumu. Komisija solās izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā 21. februārī, gan mudinot IZM turpmāk tādas situācijas nepieļaut.

Aptaujātās augstskolas atzīst, ka pašlaik ir pilnīgā neziņā par notiekošo. Liepājas Universitātes (LiepU) prorektore Ilma Neimane atzīst, ka situācija ir saspringta. Par laimi, neviena tās programma nav to vidū, kurām šomēnes beidzas akreditācijas termiņš. LiepU programmas gan esot dažādas: gan licencētas, gan izvērtētas, gan tādas, kas nepiedalījās starptautisko vērtētāju pētījumā. I. Neimane norāda: ja arī tiks noteikts pagarinājums, ir jāzina, kad sāksies vērtēšana, lai varētu sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Tāpēc – jo ātrāk būs skaidrība, jo labāk.

Rīgas Pedagoģiskās izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) prorektore Rita Spalva priecājas, ka ir pasargāta no šāda Dāmokla zobena, jo visas programmas ir akreditētas. IZM regulāri pieprasot dažādu informāciju, taču, vai tā saistīta ar gaidāmo akreditāciju, nezinot. Viņu mazliet mulsinot, ka pagarinājumam pa vidu būs vasara – vai tā vēl vairāk nebremzēs procesu? Taču RPIVA visvairāk uztraucot tas, ka nav zināms, ko darīt ar tām studiju programmām, kas tika ievērojami pārveidotas pēc starptautisko ekspertu ieteikuma.

IZM, atbildot uz komisijas aizrādījumu, teic, ka ir jau sagatavojusi grozījumus, kas paredz pagarināt termiņu uz gadu, nevis sešiem mēnešiem, kā bija noteikts iepriekš. Pa to laiku Studiju akreditācijas komisijai ir jāpieņem lēmums par studiju virziena akreditāciju vai atteikumu akreditēt attiecīgo studiju virzienu. Tāpat tiek pagarināti studiju programmu beigu termiņi «līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums tās akreditēt vai nē».

Avots: nra.lv /Aisma Orupe