• Tweet

Vairāki simti studentu pirmdien no rīta pulcējās Strēlnieku laukumā, Rīgā, lai dotos gājienā, kurā uzstās uz adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai. Protests pie Saeimas nama jau pulcē aptuveni 1000 studentu.

Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadītāja Maira Belova, gājiena mērķis ir parādīt politiķiem, ka augstākajā izglītībā ir mērķtiecīgi tuvākajos gados jāiegulda. “Līdz šim augstākā izglītība ilgstoši ir atstāta novārtā politiskās gribas trūkuma dēļ un nepietiekoši finansēta no valsts puses, ko ir norādījuši gan OECD, gan Pasaules Bankas eksperti,” sacīja Belova.

LSA iestājas par izglītotu tautu un ka Latvijai nepieciešams virzīties uz valsts dotētu augstāko izglītību, ņemot piemēru no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta šobrīd sagatavoto valsts budžeta piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību un atbalsta Latvijas Studentu padomes izteiktos iebildumus.

Valsts finansēto studiju vietu samazināšana radīs topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku situācijā, kad citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā tiek nodrošināta bezmaksas izglītība visiem studējošajiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas, kā arī daļa no šīm valstīm mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku.

“Emigrējušo jauniešu skaits Latvijā ir teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā. Lai palēninātu jauniešu izceļošanu, jādomā arī par jauniešu piederības sajūtas veicināšanu. Turklāt jāuzsver nepārtrauktas izglītības nepieciešamība visa mūža garumā, kas ir viens no faktoriem sekmīgai iekļaušanai valsts darba tirgū. Jauniešiem jābūt pārliecinātiem, ka arī Latvijā viņiem ir pilnveidošanās un pašrealizācijas iespējas,” pauž arodbiedrība.

Pēc Labklājības ministrijas datiem 2015. gada 4. ceturksnī Latvijā 47 tūkstoši jeb 14% visu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās (NEET). 2014. gadā nabadzības risks bija 22,4% Latvijas mājsaimniecību, bet nepilnās ģimenēs ar bērniem nabadzības risks sasniedza 37%. Šie dati norāda, ka Latvijā būtisks ir jautājums par izglītības pieejamības, tai skaitā, bezmaksas augstākās izglītības nodrošināšanu. Valdībai un Saeimai ir jālemj un jānodrošina reāli atbalsta mehānismi, lai mazinātu gan jauniešu emigrāciju, gan to jauniešu daļu, kas Latvijā jau šobrīd neiekļaujas ne izglītības sistēmā, ne nodarbinātībā, tādējādi kļūstot par „zudušo paaudzi”.

LBAS norāda, ka nepieciešams saglabāt esošo budžeta vietu skaitu, paaugstināt finansējumu budžeta vietu nodrošināšanai, atcelt rotācijas principu, kā arī palielināt gada attaisnotos izdevumu par izglītību vismaz 500 eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu strādājošo iesaistei izglītībā un apmācībā.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinetā skatot jautājumu par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai tuvākajos trīs gados netika panākts kompromiss par fiksētu budžeta palielinājumu 2018. un 2019.gadam.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan norāda, ka varot apliecināt, ka nākamajā gadā esam radījuši iespēju nodrošināt papildus teju 5,5 miljonus eiro augstākajai izglītībai.

“Finansējums augstākajai izglītībai ir prioritāri risināms uzdevums, jo citādi runas par ekonomikas izaugsmi, inovācijām, kas rezultējas sabiedrības labklājībā, ir tikai tukšas pļāpas,” pauž ministrs. “Šobrīd varu būt gandarīts tikai par to soli, kas, apstiprinot valsts budžetu 2017.gadam, nodrošinās panākto finansējuma pieaugumu 5,5 miljonu apmērā augstākajai izglītībai,” uzsvēra Šadurskis.

Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs