• Tweet

Valdība 7. jūlija sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas, (KM) Nacionālā kino centra (NKC), filmu nozares virzīto un ar mediju nozari saskaņoto priekšlikumu:* turpmāk audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem – filmu, seriālu, multfilmu un raidījumu straumētājiem – Latvijā būs pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā. Šie līdzekļi tiks novirzīti NKC kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanas konkursiem.

“Laikā, kad pasaules kino industrijas skati pavērsti Latvijas virzienā, pateicoties veiksmīgiem un talantu apliecinošiem mūsu kino veiksmes stāstiem, kad Latviju pasaule uzlūko ar interesi, ir būtiski izmantot šo mirkli, tostarp rodot veidu, kā stiprināt kino nozari un veicināt jaunu kino produktu veidošanu. Straumēšanas platformu ieguldījums nacionālā kino ražošanā jau ieviests vairākās citās ES valstīs un tāds finansiāls vai vietējā satura veida pienesums nacionālā kino veidošanā būtu īstenojams arī Latvijā,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.

NKC vadītāja Dita Rietuma komentē: „Pētījumi un mūsu pašu pieredze liecina, ka pēdējos gados Latvijā, tāpat kā visur pasaulē, radikāli mainās kinoskatītāju paradumi un filmu demonstrēšanas formāti, tātad arī audiovizuālā satura tirgus struktūra, pieaugot skatītāju interesei par tiešsaistes straumēšanas platformām – gan lokālām, gan starptautiskām. Savukārt īpaši lokālās tiešsaistes platformas augstu vērtē un labprāt savos katalogos izceļ Latvijā radītu saturu – filmas, seriālus un citu audiovizuālo produkciju, ko veido Latvijas filmu nozares profesionāļi. Ieviešot arī Latvijā Eiropas Savienības Audiovizuālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punktu, visi šie dažādie tirgus dalībnieki tiek savienoti loģiskā struktūrā, kas ļauj daļu no ieņēmumiem, ko audiovizuālā satura straumētāji iegūst Latvijas tirgū, novirzīt jauna un kvalitatīva Latvijā radīta satura veidošanai.”

Latvijas kultūrpolitika un mediju politika ir veidotas tā, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, seriālu un raidījumu formātā, vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu. Tas veicina atsvešināšanos no nacionālās kultūras, īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, un rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā. Tādēļ lemts Latvijā pārņemt Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punktu, kas piešķir dalībvalstij tiesības prasīt elektroniskajiem medijiem pienākumu finansiāli piedalīties tajā topošo audiovizuālo darbu veidošanā.

Pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā tiks noteikts tikai tiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma. Raksturojot audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, var izšķirt vairākus pakalpojumu veidus – abonēšanas audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma (subscription video on-demand, SVOD), transakciju audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma (transactional video on-demand, TVOD) un reklāmās balstīti audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma (advertising-based video on-demand, AVOD).. KM, konsultācijās ar Latvijā reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, vienojies par 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū.

Filmu, seriālu un raidījumu straumēšanas tirgus pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu: abonentu skaits Eiropas Savienībā 2020. gadā pieaudzis par 36%, sasniedzot 140,7 miljonus abonentu iepretim 2019. gadam, kad fiksēti 103,2 miljoni abonentu. Šo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi pieauguši no 388,9 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 11,6 miljardiem eiro 2020. gadā.

Kā liecina 2020. gada Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma dati 2020. gadā, arī Covid-19 ietekmē, Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē pieauga par 32%, savukārt ārvalstu filmu – par 23%. 2022. gadā vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem (šajā vecuma grupā abonējamā satura patēriņš ir lielāks, nekā televīzijas – 25%).

Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Latvijas tirgū pakalpojumus sniedz 80 citi Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti elektroniskie mediji kā Netflix, Go3, Apple TV+, Google Play LV, YouTube Movies&Shows, Amazon Prime, Discovery+, Disney+, HBO MAX Latvia, Rakuten TV Free, Viaplay Latvia. Ārvalstīs reģistrētie abonējamā audiovizuālā satura straumētāji ik gadu varētu Nacionālā kino centra budžetā iemaksāt apmēram 600 000 eiro. Tas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanai.

Eiropas Savienības Audiovizuālās direktīvas 13. panta 2. punkts kopš 2018. gada ieviests jau 18 ES valstīs; tas darbojas Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā u.c.

Šajās valstīs finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā: Horvātijā tas noteikts 2%, savukārt Francijā – 25%. Vidējais noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem.