Šteinbuka: Nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc budžetā nepietiek naudas

Nodokļu reformas ieviešana ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā nepietiek naudas, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāve Inna Šteinbuka.
Pēc viņa sacītā, iepriekšējās valdības ieviestā nodokļu reforma tiešām ir saņēmusi ļoti daudz kritikas un ka biežas izmaiņas nodokļos tiešām rada nenoteiktības sajūtu.
“Nu jāsaka, ka ar rekomendāciju izpildi mums veicies viduvēji, jo pēdējais novērtējums bija, ka progress ir ierobežots, tas ir pa vidu – ne pavisam slikti, bet arī ne gluži labi. Un ļoti gribētos, lai Latvija tomēr ieklausītos Eiropas Komisijas rekomendācijās, jo es uzskatu, ka tās rekomendācijas ir ļoti prātīgas. Ja EK rekomendē uzlabot veselības aprūpi – kas tur ir slikts? [..]. Turpmāk man šķiet ir jāieklausās,” norādīja Šteinbuka.
Viņa informēja, ka Finanšu ministrija šobrīd gatavo nodokļu reformas ietekmes novērtējumu, kas būšot gatavs maijā. “Kamēr nav izvērtēta reformas ietekme, tikmēr nav ko domāt par izmaiņām, bet Fiskālās disciplīnas padome ievērojusi, ka tomēr nodokļu reformas ieviešana ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā nepietiek naudas,” atzina padomes pārstāve.
Šteinbuka arī aicināja, ka jāgatavojas iespējamai krīzei, proti, ir jāveido valsts uzkrājums. “Ja gadījumā notiks kāda krīze, tad mums būs vismaz sava rezerve. Un mums nebūs jāskrien pakaļ starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu aizdot.”
Jau ziņots, ka Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk