• Tweet

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērš iedzīvotāju uzmanību uz paaugstinātu risku inficēties ar masalām vairākās Eiropas valstīs, kā arī atgādina par pērtiķu baku piesardzības pasākumiem, īpaši ceļojot.

Masalu uzliesmojumi Eiropā – īpaši apdraudēti nevakcinēti bērni

Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, pret kuru gandrīz 60 gadus ir pieejama efektīva un droša vakcīna. Neraugoties uz vakcinācijas iespējām un priekšrocībām, vakcinācijas aptvere daudzviet Eiropā joprojām ir nepietiekama, un līdz ar to, pieaugot neimūno bērnu skaitam, masalu uzliesmojumi turpinās un infekcija izplatās starp valstīm cilvēku ceļošanas rezultātā.

Laikā no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim no 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstīm ziņots par 28 791 masalu gadījumu. Augstākais saslimstības līmenis novērots zīdaiņiem līdz viena gada vecumam un bērniem vecumā no 1 līdz 4 gadiem . 85,8 % no gadījumiem reģistrēti nevakcinētiem cilvēkiem. Ziņots arī par 14 nāves gadījumiem – 13 Rumānijā un 1 Francijā.

2025. gada martā masalu gadījumi tika reģistrēti 16 valstīs. Uzliesmojumi vai būtisks gadījumu skaita pieaugums konstatēts Beļģijā (Flandrijā), Francijā un Rumānijā, bet sporādiski gadījumi ziņoti arī Austrijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā. Š.g. maijā arī Latvijā tika reģistrēts masalu gadījums. Saslimušais inficējies ārzemēs.

Ņemot vērā pieaugošo saslimstības līmeni, SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu un, ja nepieciešams, laikus veikt vakcināciju pret masalām, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kuri plāno ceļot.

Pērtiķu bakas: infekcija ar iespējamu izplatību ceļojumu laikā

Pērtiķu bakas (mpox) ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kas cilvēku vidū izplatās lēni, taču saslimšana iespējama ciešā kontaktā ar inficētu personu vai tās lietotajiem priekšmetiem. Vīruss var pārnesties arī dzimumkontakta ceļā un tas ir galvenais infekcijas izplatīšanās ceļš Eiropas Savienībā.

2024. gada 14. augustā Pasaules Veselības organizācija izsludināja starptautiskā mēroga ārkārtas sabiedrības veselības situāciju saistībā ar pērtiķu baku uzliesmojumu Āfrikā. Lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu tika pieņemts balstoties uz jaunā vīrusa paveida straujo izplatīšanos Kongo Demokrātiskajā Republikā, kas vēlāk izplatījās arī citās kaimiņvalstīs.

2025. gadā kopumā 66 valstis ziņoja par vairāk nekā 12 000 pērtiķu baku gadījumiem, tostarp 62 nāves gadījumiem.

2022. gadā Latvijā tika reģistrēti seši pērtiķu baku gadījumi. SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visos gadījumos infekcijas avoti ir bijuši ārpus Latvijas.

Pērtiķu baku simptomi parasti parādās 6–13 dienu laikā pēc inficēšanās (dažkārt līdz 21 dienai), ietverot:

drudzi un vispārēju nespēku,
izsitumus (papulas) un čūlas uz gļotādām,
muskuļu un muguras sāpes.
Lielākoties slimība norit viegli līdz vidēji smagi un beidzas ar pilnīgu atveseļošanos 2–4 nedēļu laikā.

Ceļotājiem ieteicams:

izvairīties no cieša fiziska kontakta, tostarp seksuāla kontakta, ar personām, kurām ir vai varētu būt pērtiķu baku infekcija, tostarp personām ar redzamiem ādas bojājumiem vai ar citiem pērtiķu baku raksturīgiem simptomiem;
izvairieties no saskares ar priekšmetiem, kurus ir lietojis cilvēks ar pērtiķu bakām;
bieži mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes vai izmantojiet spirtu saturošo roku dezinfekcijas līdzekli (ceļojot ir ieteicams vienmēr turēt līdzi roku dezinfekcijas līdzekli);
izvairīties no saskares ar savvaļas dzīvniekiem;
ja 21 dienas laikā pēc valsts ar augstu pērtiķu baku saslimstības līmeni apmeklējuma vai riskanta kontakta, tostarp seksuāla kontakta ar personu, kurai varētu būt pērtiķu bakas, Jums parādās attiecīgie simptomi, – palikt mājās un sazināties ar ārstu.