02/01/2018, Kategorija: Kultūra, Notikumi, Svarīgākais
Autors: Aisma Orupe, NRA

camera-2341279_640

 

Nacionālā Kino centra (NKC) filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei pabeigtas un izrādītas jau trīs filmas. Tās izpelnījušās lielu skatītāju interesi, it īpaši režisora Vara Braslas mākslas filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.

Tā ir kļuvusi par otru pērn visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros. 13 ekranizējumi vēl top un sasniegs skatītājus šogad. NKC, kurš uzrauga ne tikai šo filmu programmu, bet kopumā 110 projektus, plānotais finansējums 2018. gadam ir 4,8 miljoni eiro.

Rekordliela interese

Pirmā simtgades filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru tika pabeigta 2017. gada 17. augustā, un to noskatījušies jau 75 736 pilsētnieki un laucinieki, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē informēja NKC vadītāja Dita Rietuma. Viņa prognozēja, ka tā varētu kļūt par otro pagājušā gada populārāko filmu, tūlīt aiz Nejaukais es 3, kuras budžets mērojams 80 miljonos ASV dolāru, kamēr V. Braslas režisētajā iztērēti vien 641 357 eiro, no kuriem 560 773 eiro ir NKC piešķīrums. (2016. gadā visvairāk skatītā Latvijas filma bija Melānijas hronika ar 73 590 lielu auditoriju.) Tāpat dienasgaismu 24. oktobrī ieraudzīja Ilonas Brūveres impresija par Brīvības pieminekļa autoru tēlnieku Kārli Zāli Ievainotais jātnieks. To noskatījušies vairāk nekā 7000 cilvēku 73 Latvijas apdzīvotajās vietās. Simtgades filmu parādi 18. novembrī noslēdza Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes, un tai līdz novembra beigām bija ap 6000 liela auditorija.

Šogad uz ekrāniem nonāks vēl 13 filmas – 6 dokumentālās (Ivara Selecka Turpinājums, Kristīnes Briedes un Audra Stoņa Baltijas jaunais vilnis, Raita un Laura Ābeļu Baltu ciltis, Kristīnes Želves Mērijas ceļojums, Ginta Grūbes Lustrum, Dzintras Gekas Kurts Fridrihsons), 5 spēlfilmas (Madaras Dišleres Paradīze 89, Ināras Kolmanes Bille, A. Vidulejas Homo Novus, Dāvja Sīmaņa Tēvs nakts, Gata Šmita 1906) un 2 – animācijas (Rozes Stiebras Saule brauca debesīs un Edmunda Jansona Jēkabs, Mimi un runājošie suņi). Pirmizrādi piedzīvos vēl divas NKC atbalstītās filmas: jau šomēnes tas būs Aigara Graubas Nameja gredzens, bet pavasarī – Andreja Ēķa Nesmēķējiet gultā. Tiek plānots, ka šogad vai nākamgad tiks pabeigti vēl 14 ekrāndarbi, starp kuriem ir arī spēlfilma Dvēseļu putenis.
Labs pienesums ekonomikai

NKC vadītāja norādīja, ka pērn tapušas arī deviņas kopražojuma filmas ar Latvijas producentu dalību, tajā skaitā divas spēlfilmas – Ātrie igauņu puiši un Maģiskais kimono. Vēl kā kopražojumi top 26 ekrāndarbi – arī Latvijas simtgades filmām ir piesaistīts ārvalstu finansējums. Kopumā laika periodā no 2013. līdz 2017. gadam NKC līdzfinansējis 1,8 miljonus eiro 20 ārvalstu projektu veidošanai Latvijā, bet kopējais ārvalstu atbalsts Latvijas filmām bijis 10,8 miljoni eiro. Un tas nozīmē, ka valsts ekonomikai piesaistīti 9 miljoni eiro. Latvijā 2017. gadā tapušas septiņas ārvalstu kinokompāniju filmas.

Bāzes dotācija NKC šajā un turpmākajos divos gados plānota 955 696 eiro, bet šai summai vēl jāpieskaita gan ārvalstu finansiālais atbalsts mūsu filmām, gan Latvijas līdzfinansējums ārvalstu ražojumiem, papildu līdzekļi paredzēti arī filmu daudzveidības veicināšanai, bērnu un jauniešu filmu programmai, vēsturisko un nacionālo identitāti stiprinošo filmu ražošanai un Lielā Kristapa balvai (ik gadu 80 000 eiro). Saskaitot visu kopā, šogad tie ir 4,8 miljoni eiro, 2019. gadā – 4,9 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 5,4 miljoni eiro, skaidroja D. Rietuma.

Viņa piebilda, ka Latvijas filmu budžeti lielākoties ir šādi: vēsturiska filma – sākot no 1 miljona eiro, mūsdienu drāma – no 500 000 eiro, dokumentālas filmas – no 40 00 līdz 200 000 eiro, pilnmetrāžas animācijas filmas – no 600 000 eiro.

Bažījas par centra likvidāciju

D. Rietuma arī neslēpa raizes par Valsts kontroles rosinājumu reorganizēt 17 mazas valsts pārvaldes iestādes, tajā skaitā – likvidēt NKC un tā funkcijas nodot Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF). Viņa uzsvēra, ka tas nav izdarāms, jo abu šo institūciju uzdevumi, mērķi un arī atbildības pakāpes atšķiras. Šobrīd centrs, kas nodarbojas ar valsts kinopolitikas veidošanu un piešķirtās valsts dotācijas sadali, uzrauga 110 projektus dažādās attīstības stadijās. Pērn centrs piesaistījis valsts budžetam trīs miljonus eiro, un diez vai VKKF izdotos piesaistīt tik daudz līdzekļu. Varētu arī rasties sarežģījumi dažādo projektu uzraudzīšanā un pēctecības nodrošināšanā, kas ir gan informatīvie pasākumi, gan filmu popularizēšana un to izrādīšanā visā valstī. Pērn tika rīkoti 12 konkursi, atbalstītas 40 filmas un 105 nozares projekti, arī filmu dalība starptautiskajos gadatirgos. Pašlaik NKC strādā 11 cilvēku. Starp citu, Igaunijas Filmu institūtā arī esot tikpat, par trīs darbiniekiem mazāk nekā Lietuvas Nacionālajā kino centrā.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka NKC likvidācija varētu pārtraukt efektīvi un optimāli strādājošas valsts pārvaldes iestādes darbību, ko atjaunot tādā pašā kvalitātē būtu grūti. Viņas teiktajam piekrita arī pārējie deputāti.

984 skatījumi




Video

Zināmi pirmie jauno vokālistu programmas “Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis” dalībnieki

21/05/2026

Par jauno vokālistu programmas Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis pirmajiem dalībniekiem kļuvuši soprāni Gunta Greisle, Paula Mihailova un mecosoprāns Agneta Otaņķe no Latvijas, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

Kannās parakstīts Latvijas un Francijas līgums par kopražojuma filmām

21/05/2026

Pēc Francijas Nacionālā kino centra (CNC) ierosinājuma Kannu kinofestivāla laikā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par kino kopražojumiem, lai sekmētu...

Lasīt tālāk
Video

Koncertzālē “Latvija” pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”

19/05/2026

Ceturtdien, 21. maijā, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” sezonas noslēguma koncerttūri sāks Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Īpaša vieta koncertā atvēlēta latviešu komponista...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk
Video

Būvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā

08/04/2026

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...

Lasīt tālāk
Video

Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki

07/04/2026

Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...

Lasīt tālāk
Video

FM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde

07/04/2026

Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...

Lasīt tālāk
Video

Operstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri

07/04/2026

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...

Lasīt tālāk
Video

Pavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule

07/04/2026

Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...

Lasīt tālāk