• Tweet

Šodien pēdējo dienu notiek Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotā brīdinājuma akcija, kuras laikā no 1.jūlija aptuveni 800 mediķu pārtrauca strādāt pagarināto normālo darba laiku.

Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris informēja, ka šodien, kā paredzēts, būs pēdējā LVSADA rīkotās brīdinājuma akcijas diena. “Mēs esam lūguši visus, kuri piedalījās, sniegt mums ziņas par to, kā akcija ir noritējusi un kādi ir iespaidi, kā arī priekšlikumi par turpmāko,” teica Keris.

Vienlaikus LVSADA sagatavojusi priekšlikumus projektam par Veselības aprūpes finansēšanas likumu. “Apsolīts ir ļoti daudz, tostarp stabils finansējuma pieaugums nozarei un būtisks atalgojuma pieaugums mediķiem, bet LVSADA vēlētos redzēt, ka solītais tiek nostiprināts normatīvajos aktos,” skaidroja Keris.

Viņš norādīja, ka tieši ar šādu domu Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) sēdē tika lemts, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums jāveido. Ja šis likums veidosies, kā norunāts, un tajā būs paredzēts viss nozarei solītais, tad LVSADA papildu protesta akcijas tuvākajā laikā neplānos, skaidroja arodbiedrības vadītājs.

Tomēr, kā piebilda Keris, ja tomēr parādīsies pazīmes, ka politiķi mediķus kārtējo reizi grib “apvest ap stūri”, rīcība var būt citāda. Lai savlaicīgi sagatavotos arī šādam scenārijam, notiek viedokļu apkopošana par protesta akciju, viņš atzina.

LVSADA vadītājs arī norādīja, ka pirmie komentāri saistībā ar protesta akciju jau saņemti. Piemēram, Vidzemes slimnīca arodbiedrību informējusi, ka protesta akcijā piedalījušies apmēram 200 darbinieki. Atsaucība bijusi liela, tāpēc nācies atteikties no vairākām plānveida operācijām, kas pacientos esot raisījis arī sašutumu. Par spīti visam Vidzemes slimnīcas darbinieki saprotot, kādēļ protesta akcija ir būtiska un cer, ka rezultāts būs labs, kā arī ir gatavi cīnīties par savām tiesībām turpmāk, skaidroja Keris.

Kā ziņots, pieprasot uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, 1.jūlijā aptuveni 800 mediķi LVSADA rīkotajā brīdinājuma akcijā pārtrauca strādāt pagarināto normālo darba laiku. Arodbiedrība lēmumu par brīdinājuma akciju pieņēma, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot arodbiedrības iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.

Pēc diskusijas par Veselības aprūpes finansēšanas likumu veselības ministre Anda Čakša teica, ka patlaban, lai iedzīvotājs nonāktu jaunajā veselības aprūpes sistēmā, varētu tikt piedāvāti divi varianti.

Viņa norādīja, ka viens no variantiem ir “binārā sistēma”, proti, vienkārši nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, bet otrs variants – noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēma un saņem pilno pakalpojumu grozu, tomēr pagaidām par Veselības aprūpes finansēšanas likumu esot ļoti daudz diskusiju, kad tiks panākta vienošanās par principu, tad varēšot arī runāt tālāk.

Čakša arī norādīja, ka šīs nedēļas sākumā visām iesaistītajām pusēm tiks izsūtīta informācija par to, kas ticis izdiskutēts, bet līdz nedēļas beigām tiks gaidītas atbildes un tikai tad notiks nākamais solis. “Pats likumprojekta skelets ir sagatavots, tagad šos jautājumus, kurus bija svarīgi atbildēt, mēs liekam iekšā, tad ejam nākamajā solī,” teica Čakša.