• Tweet

Valdība otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto valsts aizsardzības mācības ieviešanas mehānismu, kam tuvākajos gados paredzēti 42 070 549 eiro.

“Valsts aizsardzības mācības īstenošana Latvijas skolās ir pirmais solis, lai koordinēti un visaptveroši strādātu pie atbildīgas attieksmes veidošanas pret Latviju, tās iedzīvotājiem un valsts drošību. Mūsu mērķis ir skolēnos attīstīt dažādas kompetences, veicināt kritisko domāšanu un patriotisko audzināšanu, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Informatīvais ziņojums sniedz ieskatu plānotajās darbībās un pasākumos, lai līdz 2024.gadam visās vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācības priekšmetu un nodrošinātu, ka motivētākajiem skolēniem papildus ir iespēja brīvprātīgi piedalīties valsts aizsardzības mācības praktisko iemaņu nometnēs, kā arī nosaka tam nepieciešamos resursus.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas aprēķiniem, valsts aizsardzības mācības ieviešanai šogad nepieciešami 212 690 eiro materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu nodrošināšanai. Plānots, ka ik gadu, pieaugot izglītojamo un instruktoru skaitam, pieaugs arī valsts aizsardzības mācības nodrošināšanas izmaksas – 2020.gadā kopējās izmaksas, ieskaitot instruktoru atalgojumu, sastādīs 818 679 eiro, 2021.gadā – 1 573 216 eiro, 2022.gadā – 2 935 112 eiro, 2023.gadā – 5 144 269 eiro, bet 2024.gadā – 7 255 034 eiro. Arī pēc valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanas šīs izmaksas turpmākos divus gadus pieaugs, 2025.gadā sastādot 7 793 980 eiro, bet 2026.gadā – 8 168 780 eiro.

Šobrīd Aizsardzības ministrijas budžetā šādi finanšu līdzekļi nav plānoti, taču, ja Ministru kabinets apstiprinās valsts aizsardzības mācības iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības standartā, finansējums tiks rasts ministrijas budžeta ietvaros.

Ziņojumā aprakstīti arī Jaunsardzes attīstības virzieni, mērķi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ņemot vērā, ka turpmāk Jaunsardzes mērķauditorija būs 5.-9.klašu skolēni. Tāpat ziņojums paredz jaunajā sporta skolotāju augstākās pedagoģiskās izglītības saturā integrēt iespēju apgūt valsts aizsardzības mācības pasniegšanai nepieciešamās kompetences.

Informatīvajā ziņojumā Aizsardzības ministrija atbalsta Valsts kontroles ieteikumu, ka bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības jomā nepieciešams regulēt atsevišķā normatīvajā aktā. Pašlaik Jaunsardzes darbību nosaka Militārā dienesta likums, taču Jaunsardze nav Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kā arī jauniešiem pēc jaunsargu programmas apguves nav pienākuma pildīt dienestu.

Jau ziņots, ka nākamajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi īstenos 61 Latvijas skola, tostarp, Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskola, kuras turpinās 2018.gada septembrī sākto valsts aizsardzības mācības pilotprojektu.

Foto: F64