Sieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju bankas dati. Lielākais sieviešu īpatsvars gan darbinieku, gan vadības līmenī ir uzņēmumos, kas pārstāv tādas nozares kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un nekustamie īpašumi. Ir priekšnosacījumi tam, lai sievietes uzņēmējas paceltu savu uzņēmējdarbību nākamajā attīstības līmenī, stāsta Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.
Ja raugāmies uz uzņēmējdarbību Latvijā, tad dzimumu līdztiesības ziņā esam soli priekšā ES uzņēmumiem. Latvijā 34% uzņēmumu augstākajā vadībā ir vairāk nekā 40% sieviešu, savukārt Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 23%.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka 22% Latvijas uzņēmumu vairākuma īpašnieku sastāvu (50% vai vairāk) veido sievietes, kamēr Eiropas Savienībā tie ir 13% uzņēmumu.1 Arī bankas novērojumi liecina, ka sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā lēnām, taču stabili pieaug.
“Uzskatām, ka ir īpaši svarīgi veidot vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Baltijā, nodrošinot aizrautīgām, apņēmīgām uzņēmējām resursus, lai viņu esošie uzņēmumi un idejas augtu un attīstītos. Tas klasiski ir izdarāms arī ar bankas aizdevumu palīdzību, bet sievietēm uzņēmējām ir pieejami arī papildu resursi, piemēram, Luminor jau vairāku gadu garumā sadarbībā ar VISA īsteno sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next, kas palīdz nodrošināt finansējumu un resursus sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai.
Tas ir tikai viens no veidiem, kā ar savu atbalstu varam veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, tādējādi palīdzot stimulēt ekonomisko izaugsmi, radot darbavietas un stiprinot kopējo uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.
Kļūt par savas dzīves noteicēju
Neraugoties uz to, ka Latvijā uzņēmējdarbībā aktīvāk piedalās vīrieši (36,5%) nekā sievietes (26,4%), septiņas no desmit sievietēm izsaka vēlmi kļūt par uzņēmējām, liecina “Visa” veiktais pētījums. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes sapņo par sava uzņēmuma izveidi, ir vēlme kļūt sev par vadītājām, tādējādi pašām kontrolējot savu darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Māra Lieplapa, augu tējas zīmola “PLŪKT”, vadītāja un līdzdibinātāja, uzsver, ka, pašai sava uzņēmējdarbība – tā ir bijusi iespēja radīt biznesu, kas atbilst viņas personīgajām vērtībām un dzīvesveidam. “PLŪKT” ir premium augu tējas zīmols, kas izveidots 2017. gadā. Tā radītājas ir mamma un meita Līga un Māra Lieplapas. “Manas uzņēmējdarbības lielā vērtība ir radīt paliekošu un pozitīvu ilgtermiņa vērtību dabai, klientiem un, protams, arī sev un savai komandai. Tas ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesstils un domāšanas veids – risināt, atklāt ko jaunu, palaist tirgū, uzlabot un galu galā nonākt līdz īstajam produktam. Būt uzņēmējai ir vienlīdz ļoti piepildošs aicinājums, bet arī liela atbildība, kura nāk ar izaicinājumiem. Bet katra veiksmīgi īstenotā iecere un klientu novērtējums sniedz milzīgu gandarījumu un motivē turpināt. Mans padoms citām uzņēmējām – būt drosmīgām īstenot savu autentisko ideju globālā mērogā, jo šajā brīdī kāds kaut kur pasaulē meklē tieši Jūsu piedāvāto skatījumu, produktu vai pakalpojumu,” stāsta Māra Lieplapa.
Liels šķērslis – finansējums
Pētījumā arī atklājas, ka 41,7% sieviešu galvenais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, savukārt 36,3% vīriešu finansējuma trūkums ir iemesls sava biznesa neveidošanai.
“Lai īstenotu savu sapni un spertu pirmos soļus biznesa veidošanā, sievietēm nereti nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Tāpēc bankas uzdevums ir piedāvāt pielāgotus risinājumus, kas palīdz topošajām vai esošajām uzņēmējām pārvarēt šos šķēršļus. Ar šāda veida atbalstu un pieejamiem finansējuma instrumentiem mēs ceram veicināt sieviešu uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot iespēju realizēt savas idejas, radot jaunus biznesus,” stāsta Ilze Zoltnere.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk