SC deputāti izvairīgi par balsojumu referendumā
Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
Kā zināms, šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks tautas nobalsošana, kurā ikviens balsstiesīgais varēs iestāties par vai pret grozījumiem Satversmē, kuri krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu. Lai gan Saeimas vairākums uzskata, ka, balsojot par divvalodību, ikviens parlamentārietis pārkāps svinīgajā zvērestā doto solījumu un būtu pelnījis bargu sodu, daudzi Saskaņas centra (SC) deputāti tomēr atklāti norāda, ka viņi balsošot par izmaiņām Satversmē. Neatkarīgās aptaujā bez liekas kautrēšanās atbalstu divvalodībai pauda tie parlamentārieši, kuru dzimtā valoda varētu būt krievu valoda. Novērojumi liecina, ka gan Ivans Ribakovs, gan Mihails Zemļinskis, Igors Meļņikovs, Igors Zujevs un vēl vairāki politiķi, kuri balsošot par divvalodību, ikdienā daudz labprātāk lieto krievu valodu, savukārt darbs komisijās un komunikācija ar medijiem, kas pamatā notiek latviešu valodā, viņiem nereti sagādā zināmus sarežģījumus.
Daudz diplomātiskāk uz tiešo jautājumu par gaidāmo balsojumu atbildēja tādi pieredzējuši politiķi kā Sergejs Dolgopolovs, Valērijs Agešins un Boriss Cilevičs, kuri vienlīdz labi pārzina gan krievu, gan latviešu valodu. Viņi sarunā ar Neatkarīgo sniedza izvairīgas atbildes, uzsverot, ka balsos atbildīgi, apdomīgi un saskaņā ar sirdsapziņu.
Vairāki kreisā flanga deputāti arī akcentēja, ka balsošot par izmaiņām Satversmē, taču pēc būtības tā nebūšot cīņa ar latviešu valodu, bet gan protests pret valdības politiku. Tā, Jāni Tutinu neapmierinot attieksme pret Latgales reģionu, Sergeju Potapkinu – valodas diskriminācija, savukārt Dmitriju Rodionovu – etniskā politika.
Tiesa, vislielāko diskomfortu nepieciešamība sniegt konkrētu atbildi par gaidāmo balsojumu sagādāja vairākiem SC deputātiem, kuru dzimtā valoda, visticamāk, ir latviešu. Tā, Jānis Ādamsons kategoriski nevēlējās runāt par šo jautājumu, savukārt Ivars Zariņš, vairākas minūtes runājot ap un par tēmu, tā arī nebija gatavs formulēt konkrētu attieksmi. Lai gan neviens no SC frakcijas politiķiem nebija gatavs balsot pret izmaiņām Satversmē, visizsmeļošāk savu izvēli vispār nepiedalīties balsošanā pamatoja Vladimirs Reskājs, kas atzina: «Tā kā par mani ir balsojuši gan tie, kuri ir par šo iniciatīvu, gan tie, kuri ir pret, aiz cieņas pret dažādajiem viedokļiem referendumā nepiedalīšos.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk