Saskaņa: Līguma laušana ar “Vienotā Krievija” var radīt draudus Latvijas drošībai

Kā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S), “Saskaņas” (S) parakstītā līguma laušana ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvēto partiju “Vienotā Krievija” var radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai.
Lielākoties, dzirdot vārdus „Krievija” un „NATO”, tiek domāts par ārējo drošību, tomēr Zariņš norāda, ka šis līgums nodrošina iekšējo drošību un šis esot otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO.
“Tas taču ir elementāri saprotams – šī līguma laušana izsauks pretējas sekas, kādas tika panāktas, to noslēdzot. Tas dos augsni radikāliem elementiem to pasniegt kā nodevību pret to krievvalodīgo daļu, kas izjūt sasaisti ar savu etnisko dzimteni. Tas būs kā uguns pakulās, jo šo situāciju tūdaļ izmantos radikāļi pretējā nometnē. Un aizies lavīna. Tieši tā savulaik tika izprovocēts “valodu referendums”, ko pārmet mums, bet patiesie tā iniciatori bija nacionāļi, kas ar savu iniciatīvu aizliegt krievu bērniem mācīties dzimtajā valodā izprovocēja krieviskos spēkus uz atbildes reakciju,” sacīja deputāts.
Zariņš uzsver, ka tieši Saskaņa ir tā, kas nodrošina drošību valstī.
„Saskaņa ar to nes reāli smagu nastu, lai nodrošinātu stabilitāti šajā valstī, un tas būtu tomēr jānovērtē. Ironiski, bet lielāko tiesu tie, kuriem tā patīk šausmināties par šo līgumu, to nemaz nav lasījuši. Savukārt tie, kuriem piedāvā tomēr to izdarīt, kas izlasa, nezin kāpēc vairs negrib par to diskutēt. Savulaik, kad sākās ažiotāža ap šo līgumu, mēs to izsūtījām visiem masu medijiem, bet neviens neko nenopublicēja,” pauda Zariņš.
Tāpat deputāts uzskata, ka šis līgums nodrošina labas savstarpējās attiecības starp Latviju un Krieviju.
“Un tas ir saprotams – ja līguma preambulā tiek pateikts, ka šī sadarbība tiek veidota, balstoties uz neatkarības, patstāvības, savstarpējas cieņas un neiejaukšanās otra lietās principiem ar mērķi veidot labas kaimiņattiecības starp Latviju un Krieviju, tad no tā visa grūti uzpūst dēmonu. Drīzāk jau otrādi, ja šāds līgums būtu nacionāļiem – tad viņi visos medijos lepotos, ka viņiem ir izdevies panākt, lai lielais kaimiņš cienītu un ievērotu Latvijas intereses,” sacīja Zariņš.
Kā ziņots, līgumu starp ar „Vienoto Krieviju” 2009.gada 21.oktobrī parakstīja Jānis Urbanovičs, kurš tolaik bija partijas valdes priekšsēdētājs. Līgums paredz, ka abas partijas regulāri tiksies un dalīsies informācijā par savu valsti un darbu tajā. No „Vienotās Krievijas” puses līgumu parakstīja Boriss Grizlovs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk