Šajā gadā ceļu sakārtošanai ieplānoti 250 miljoni eiro
Šajā gadā ceļu sakārtošanai ieplānoti 250 miljoni eiro – aptuveni tikpat, cik pērn, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vadītājs Jānis Lange.
Pēc viņa sacītā, Latvijas valsts ceļu sakārtošanai šajā gadā paredzēts tikpat liels finansējums kā pērn – 250 miljoni eiro. Līdz ar to šogad plānots paveikt līdzīgu darba apjomu kā iepriekšējā gadā. LVC darbus šogad plāno veikt kopumā 101 objektā.
“Valsts budžeta finansējums ir palielinājies, bet kopējais apjoms ir viens pret vienu ar to, kas bija pagājušajā gadā. Pērn mums bija 249 miljoni, šogad tie būs 250 miljoni, mainās vienkārši proporcija – mazāk ir ES fondu finansējums un lielāks ir valsts finansējums,” skraidoja Lange.
Ar šādu finansējumu LVC spēj uzlabot valsts galveno autoceļu stāvokli.
“Šogad lielie objekti – Sēnītes objekts un Rīgas-Jūrmalas šoseja – tiks pabeigti un nodoti ekspluatācijā. Kopumā būs 101 objekts – 45 objekti uz reģionālajiem ceļiem, 10 uz galvenajiem, 20 uz valsts vietējiem autoceļiem, vēl satiksmes drošības objekti un tilti,” norādīja Lange.
LVC vadītājs arī atzina, ka saistībā ar silto ziemu tiks ietaupīts finansējums ceļu tīrīšanai. “Mēs esam ietaupījuši attiecībā uz ziemas ikdienas uzturēšanas darbiem. Ja tā būs līdz ziemas beigām, mēs finansējumu novirzīsim grants segumu sakārtošanai un atputekļošanai vasaras sezonā; pagājušajā gadā janvārī iztērējām 9,8 miljonus, šogad būs aptuveni 4 miljoni,” turpināja LVC vadītājs.
Tāpat LVC kopā ar Satiksmes ministriju pašlaik strādājot pie ceļu pārvaldības modeļa.
Vēl par tēmu:
Pieaug saslimstība ar gripu, daļai iedzīvotāju vakcīnas vēl nav pieejamas
Pakāpeniski palielinās saslimstība ar gripu, taču daļai iedzīvotāju joprojām nav iespējas vakcinēties, jo kavējas vakcīnu piegādes. Tikmēr interese par vakcināciju pieaug. Bažas par darbinieku...
Lasīt tālākAizsardzības komisija konceptuāli atbalsta plašākas robežsargu pilnvaras valsts robežas aizsardzībai
Lai robežsargiem būtu skaidrākas tiesības, kā rīkoties uz valsts ārējās robežas, un viņi labāk aizsargātu mūsu robežas infrastruktūru no hibrīduzbrukumiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākSvētdien gaidāms brāzmains laiks
Salīdzinot ar iepriekšējām dienām, kas anticiklona ietekmē tika aizvadītas ar lielākoties sausu un saulainu laiku, turpmākajā nedēļā laika apstākļus mūsu reģionā ietekmēs ciklonu darbība....
Lasīt tālākIzņēmuma gadījumos slimnīcas un aptiekas varēs pašas iegādāties zāles no ārvalstu ražotājiem
Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Farmācijas likumā, kas izņēmuma gadījumos ļaus slimnīcām un aptiekām iegādāties zāles no ražotājiem un izplatītājiem...
Lasīt tālākPaplašinās saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas iespējas
Turpmāk saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu varēs noformēt vienkāršāk un ātrāk. To paredz trešdien, 21.oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās...
Lasīt tālākJaunie auto privātpersonu segmentā apsteidz lietotos
Šogad arvien vairāk privātpersonu izvēlas iegādāties jaunus, nevis lietotus automobiļus. Gada sākumā jauni auto veidoja teju 47 % no visiem privātpersonu finansētajiem darījumiem, savukārt...
Lasīt tālākValdība konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē
Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets (MK) pēc iepazīšanās ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) sistēmas daļas ieviešanu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāmas dzestras naktis
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus turpinās ietekmēt anticiklons, līdz ar to atmosfēras spiediens vēl paaugstināsies, dienas aizritēs bez nokrišņiem un varēs baudīt saules starus....
Lasīt tālākKrāpnieki izpēta savus upurus sociālajos tīklos: zaudējumi sasniedz pat 20 tūkstošus eiro
Krāpnieki vairs nepaļaujas uz nejaušību – viņi rūpīgi izpēta potenciālos upurus sociālajos tīklos un katram piemeklē individuālu krāpšanas shēmu. Tāpēc krāpnieku slazdos arvien biežāk...
Lasīt tālāk
