13/03/2020, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saistībā ar koronavīrusu “Covid-19” uzņēmēju atbalstam nenoliedzami būs vajadzīga arī valsts budžeta nauda, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

“Tādu naudu, kāda būs nepieciešama, mēs arī šajā procesā ieguldīsim,” norādīja Kariņš.

Viņš turpināja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai mazinātu ar ”Covid-19” saistītās negatīvās sekas tautsaimniecībā. “Tikšos ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, ar ekonomikas ministru, un paskatīsimies, kādas iespējas ir un kas tiek darīts. Esam runājuši ar Eiropas Komisiju, ka Eiropas Centrālā banka nodrošinās sistēmā likviditāti, kas aizies bankām,” sacīja Kariņš.

“Mums svarīgi, ka uzņēmumi nav bankrotējuši un cilvēki nav atlaisti,” pauda Kariņš.

Pēc viņa sacītā, cilvēkiem noteiktā karantīna ir obligāta un tās pārkāpšana var būt ar negatīvām sekām. “Es domāju, ka mums būs jāskatās, kādā veidā mēs varētu efektīvi vai izlases kārtā sākt šīs lietas kontrolēt,” norādīja Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas ieviešanas mērķis nav kādu sodīt, bet gan pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa, lai tas nesāk izplatīties nekontrolēti. “Labāk, ka mums ir 1000 un 5000 cilvēku paškarantīnā, nekā ka slimība ir nekontrolējama,” norādīja premjers.

Runājot par pārtiku, viņš norādīja, ka tās valstī visiem pietiks, vienlaikus norādot, ka attīstīsies attālinātie piegādes pakalpojumi.

Premjers uzsvēra, ka slimība nav apturama, bet ir ierobežojama. “Varam ierobežot, kad nāk tas pīķis, lai tas ir zems. Jo mazāk cilvēku pulcējas kopā, jo mazāka iespēja, ka tur kāds slims nodos citiem. Jāsaprot, ka šis ir apmēram uz vienu mēnesi, varbūt ilgāk. Mums būs jāpierod, ka nedaudz ilgāk būs tā jādzīvo. Mums vienkārši ir jāpārziemo,” pauda Kariņš.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” norādīja,ka spēkā esošie likumi paredz tiesības uzņēmumiem vērsties dienestā un lūgt pagarinājumu nodokļu nomaksai.

Savukārt runājot par iespējamo atbalstu ar tūrismu saistītiem uzņēmumiem, Jaunzeme norādīja, ka katrs gadījums tiks izskatīts individuāli, bet ar lielu pretimnākšanu. “Jau šobrīd atteikto gadījumu skaits ir neliels – aptuveni 10%. Mēs koncentrēsim visus spēkus, lai varētu palīdzēt un visu izdarīt,” norādīja Jaunzeme.

Bet bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) brīdinājusi, ka saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijas valstij ir jāgatavojas lieliem izdevumiem.

“Protams, ka valstij no savas puses ir jāgatavojas lieliem izdevumiem, tāpēc šobrīd būtu jāpārskata visu ministriju izdevumi un jāatstāj tikai paši, paši nepieciešamākie. Otrkārt, ir jāvienojas ar Eiropas Komisiju, lai tā ļauj mums izmantot lielāku budžeta deficītu. Viena labā lieta ir tā, ka mēs jau esam iestrādājuši budžetā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (..), kuru noteikti būtu jālūdz atļauja izmantot,” norādīja Reizniece-Ozola.

Kā zināms, no šodienas līdz 14. aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtas situācija. Lai ierobežotu koronavīrusa “Covid-19″ izplatību, Latvijā būs slēgtas mācību iestādes, kā arī būs aizliegti lielie masu pasākumi.

Foto: Valsts kanceleja

961 skatījumi




Video

Šonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri

08/06/2026

Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi

05/06/2026

Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu

05/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Par NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku

05/06/2026

Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku

01/06/2026

Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°

29/05/2026

Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk