Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos

Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir drošība, šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos.
Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtē budžeta izskatīšanas gaitu, paužot, lai gan debates par atsevišķiem priekšlikumiem bijušas asas, īpaši no opozīcijas puses, tomēr tās bijušas konstruktīvas, bez žestikulācijas un tajās lielākoties valdīja cieņa un konstruktivitāte. Tomēr, tendence deputātiem nevēlēties vienā otrā patiesi ieklausīties aizvien ir klātesoša.
Mieriņa norāda, ka nākamā gada budžets ir nepārprotama valsts apņemšanās pilnveidot valsts aizsardzības spējas. Latvija un Baltijas valstis kopumā būs vienas no pirmajām, kurām būs izdevies sasniegt NATO samitā Hāgā nosprausto mērķi – atvēlēt 5% no IKP aizsardzībai. Tas ir ļoti būtisks solis, kas parāda gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir spējīga uzņemties atbildīgus lēmumus sarežģītos apstākļos.
Svarīgi, ka šī budžeta ietvaros, pateicoties gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvai, izdevies rast līdzekļus Latvijas Onkoloģijas centra 2. kārtas būvniecības turpināšanai, veicot Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējuma pārdali. Izdevies rast arī papildus finansējumu pieejamākai veselības aprūpei, īpaši reģionos. Mieriņa skaidro, ka piešķirts papildus finansējums lauku ģimenes ārstiem, kā arī tiks izveidots Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta punkts Krāslavas novada Indrā.
Mieriņa uzsver, ka neraugoties uz sarežģīto situāciju, Zaļo un Zemnieku nelokāmi iestājusies par reģionu iedzīvotāju interesēm. Tā, piemēram, 2026. gadā netiks samazināti pašvaldību budžeti, bet “Programma skolā” paredzētas pieejamības skolas, kas veicinās reģionu saglabāšanu un attīstību.
Daiga Mieriņa pozitīvi vērtē šogad atjaunoto praksi, kurā arī Saeimas deputāti aktīvi iesniedz savus priekšlikumus budžetam. Tie tiek rūpīgi izvērtēti, un daļa priekšlikumu gūst arī atbalstu. Saeimas priekšsēdētāja uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā Ministru kabineta iesniegtais budžets Saeimā tiek apstiprināts bez jebkādām iebildēm vai labojumiem. Viņasprāt, budžeta tapšanas procesam jābūt caurspīdīgam, tomēr pašreizējais laiks no budžeta iesniegšanas līdz tā pieņemšanai ir pārāk īss, lai visu pienācīgi izskatītu. Vienlaikus deputātu aktīvā iesaiste apliecina parlamenta spēju strādāt vienoti un atbildīgi.
Mieriņas ieskatā nepieciešama stingrāka nostāja attiecībā uz valsts ārējo parādu. “Nevaram atļauties bezgalīgi palielināt parādu, neraugoties uz nākotnes izaicinājumiem,” pauž Saeimas priekšsēdētāja.
“2026. gada budžeta apstiprināšana nav finišs, ” skaidro Mieriņa, Mieriņa, norādot, ka budžeta pakotnē beidzot ir atbalstīts viņas virzītais priekšlikums ieviest tā saukto nulles budžetu un regulāri, visaptveroši pārskatīt valsts izdevumus. Viņasprāt, tas dos iespēju objektīvi izvērtēt katras valsts funkcijas lietderību un nepieciešamību. “Esmu pārliecināta, ka šajā procesā atklāsim arī tādas funkcijas, no kurām varēsim atteikties to ne efektivitātes vai dārdzības dēļ,” saka Saeimas priekšsēdētāja. Neraugoties uz to, ka lai arī risinājumi ne vienmēr ir ideāli, 2026. gada budžets ir atbildīgs kompromiss, kas stiprinās mūsu valsts drošību, veselības aprūpes pieejamību un turpmāko parlamentāro kultūru.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk