Saeima noraida “Attīstībai/Par!” priekšlikumu par 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai
Saeima šodien, 13. jūnijā, noraidīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) rosinātā likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” iekļaušanu darbakārtībā.
“Attīstībai/Par!” likuma mērķis bija atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā.
Par likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā nobalsoja 37 deputāti, pret nobalsoja tikpat – 37 parlamentārieši, savukārt vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.
Kopējais plānotais atlīdzinājuma apjoms rosinātā likumprojekta ietvaros bija 4 miljoni gadā, kuri no 2021. gada desmit gadus tiek ieguldīti īpašā Latvijas ebreju kopienu un draudžu padomes izveidotā fondā, skaidri norādot šī atlīdzinājuma izlietošanas mērķus. Kā piemēram, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana un saglabāšana, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošana, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšana tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
“Latvijas ebreji vienmēr ir bijuši un turpina būt Latvijas tautas neatņemama daļa. Viņi piedalījās brīvības cīņās. Tā ir daļa no mūsu vēstures. Viņus gandrīz pilnībā iznīcināja nacistu un komunistu režīmi. Un Latvijas valsts nav atbildīga par šiem noziegumiem. Tomēr – tomēr ir taisnīgi un pareizi, ka Latvijas valsts no labas gribas simboliski atlīdzina Latvijas ebrejiem par to, ko viņiem nodarījuši okupāciju režīmi, iznīcinot ebreju dzimtas, atņemot tām dzīvības un īpašumus,” uzrunājot parlamentu, norādīja AP Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
Tikmēr Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka ebrejiem tika izmaksātas kompensācijas jau Augstākās padomes laikā. “Man diemžēl jāiebilst pret šo apbrīnojami diletantisko un vēsturi neizprotošo priekšlikumu,” piebilda Kiršteins.
Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk
