Saeima nolemj amatpersonas turpmāk vēlēt atklāti
Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, nosaka tiesības 10 tūkstošiem pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kā arī pārskata Saeimas komisiju sarakstu.
Likums paredz atteikties no līdzšinējās prakses virkni valsts amatpersonu ievēlēt aizklātā balsojumā. Turpmāk atklātā procedūrā plānots ievēlēt Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu amatpersonu. Tādējādi jebkuram interesentam uzreiz pēc balsojuma būs pieejama informācija par to, kā katrs deputāts ir balsojis par konkrēto amatpersonu.
Vienlaicīgi izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti arī Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.
Tāpat Saeimas kārtības rullī tiek paredzēta iespēja ne mazāk kā 10 tūkstošiem pilsoņu vērsties Saeimā ar kolektīvu iesniegumu. Iesniegumu varēs parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus varēs vākt arī elektroniski, ja tiks nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkstēs saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkstēs pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Vienlaikus likuma grozījumi nosaka kolektīvā iesnieguma izskatīšanas procedūru Saeimā.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī arī paredz izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā – tiks likvidēta Saimnieciskā komisija, savukārt Pilsonības likuma izpildes komisija tiks pārdēvēta par Sabiedrības saliedētības komisiju. Tāpat grozījumi nosaka, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā varēs strādāt divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās līdzšinējo divu apakškomisiju vietā.
Komisijas atbalstītie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi paredz arī pagarināt iespējamo deputāta runas laiku ikgadējo ārpolitikas debašu laikā. Apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, deputāts pirmo reizi varēs runāt desmit minūtes, bet otro reizi – piecas minūtes.
Likuma grozījumi saistībā ar aizklāto balsojumu atcelšanu un kolektīvajiem iesniegumiem stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā būs spēkā no šī gada 1.aprīļa.
Avots: Saeimas Kanceleja
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk
