• Tweet

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja personas kodu bez dzimšanas datiem ieviešanu.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs “32”, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no “0” līdz “9”. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Par iesnieguma iesniegšanu personas koda maiņai valsts nodeva netiks noteikta.

Likumprojekts papildus paredz Iedzīvotāju reģistrā iekļaut informāciju par ārvalstīs piešķirto identifikācijas numuru, ja personai tāds ir, kas norādīts personu apliecinošā dokumentā vai atbilstošas iestādes izsniegtā dokumentā, kas ļauj personai uzturēties ārvalstī, tādējādi ļaujot precīzāk identificēt personu informācijas apmaiņā ar ārvalstu institūcijām.

Lai atvieglotu slogu vecākiem, likumprojekts arī paredz iespēju saņemt izziņu par personas deklarēto dzīvesvietu personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem, piemēram, iestājoties izglītības iestādēs, kā arī dažādu atvieglojumu vai priekšrocību saņemšanai.

Tāpat tiks izveidots bezmaksas e-pakalpojums „Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana”. Datu saņēmēji, piemēram, zvērināti notāri, aplūkojot datus Iedzīvotāju reģistrā, pēc personas koda ievadīšanas saņems informāciju par jauno personas kodu. Šaubu gadījumā būs iespēja izmantot e-pakalpojumu personas koda salīdzināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja pēc aktuālā personas koda saņemt informāciju par personas iepriekšējo personas kodu.

Kā uzsver Iekšlietu ministrija (IeM), tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.