• Tweet

Publiski minētie skaitļi par Latvijas mediķiem, kas aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, mēdz būt pārspīlēti. Patiesā situācija varētu būt tāda, ka darbā uz ārzemēm varētu būt devušies apmēram 10%-12% mediķu, intervijā Latvijas Radio trešdien atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis.

Gardovskis uzsvēra, ka mediķi darbā uz ārzemēm dodas “dzīves apstākļu piespiesti” un patiesais aizbraukušo skaits varētu būt mazāks kā publiski izskan, proti, tie 10%-12% mediķu.

RSU lektors norāda, ka ja Latvijas valsts politika būs saprātīga un mediķa darbu novērtēs, tad lielākā daļa mediķu paliks Latvijā.

RSU rektors atzina, ka sliktākā situācija slimnīcās šobrīd ir ar medicīnas māsām – tās kaimiņvalstīs var nopelnīt vairāk nekā Latvijā un to trūkuma dēļ slimnīcās var tikt bremzēti daudzi medicīniski procesi.

Jautāts par šā gada pieteikšanos uz studijām RSU, Gardovskis atzina, ka šogad ir saņemti aptuveni 5000 pieteikumu – aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš.

Jau ilgstoši tiek uzsvērts, ka sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: garas rindas pēc plānveida medicīniskās palīdzības saņemšanas, stabili augsta mirstība un arvien vairāk jaunu invaliditātes gadījumu. Vienlaikus padziļinās darba roku trūkums veselības nozarē, jo mediķu darba samaksas konkurētspēja pret vidējo darba samaksu valstī joprojām ir nepamatoti zema. Neraugoties uz minēto, valdība 2016. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vēl mazāk nekā pērn (salīdzinājumam: vidēji ES veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs – aptuveni 5% no IKP).

Foto:DarkoStojanovic/https://pixabay.com/en/users/DarkoStojanovic-638422//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/