• Tweet

Apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija tuvākajā laikā piedāvās likuma grozījumus, lai noteiktu, ka valsts vai pašvaldību amatpersonas, kuras atkārtoti sodītas par valsts valodas normu neievērošanu, uz laiku varētu atstādināt no amata, raksta “Latvijas Avīze”.

Likuma iniciatori neslēpj, ka gatavot šos grozījumus viņus pamudinājusi Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (“Saskaņa”) uzvedība. Kā zināms, Ušakovs vairākas reizes ticis sodīts par pašvaldības sociālo tīklu kontos īstenoto saziņu svešvalodās (krieviski un angliski). Pēdējais gadījums bija 15. februārī, kad Rīgas domes sēžu zālē “Ēnu dienas” ietvaros pilsētas mērs Nils Ušakovs vadīja pasākumu, kurā atbildēja uz “Ēnu dienas” dalībnieku jautājumiem. Valsts valodas centrā vērsās iedzīvotāji ar sūdzībām, un arī sociālajos tīklos Valsts valodas centram tika adresēti jautājumi, vai Rīgas domē ir pieļaujama pasākuma norise tikai krievu valodā.

Valsts valodas likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Valsts valodas centrs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Ir nosūtīts pieprasījums Rīgas domei sniegt paskaidrojumu, kāpēc Rīgas dome nav nodrošinājusi pasākumu valsts valodā, un uzaicināta par pasākuma rīkošanu atbildīgā persona.

“Nila Ušakova publiski demonstrētā izaicinošā un nicīgā attieksme pret valsts valodas normām un VVC lēmumiem liek secināt, ka ar pašreizējo regulējumu kaut kas nav kārtībā. Valsts valodas likuma pārkāpēji tiek cauri faktiski bez soda vai ar simbolisku maksu. Sakārtot šo lietu – tas ir valsts goda jautājums!” uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Šobrīd amatu var zaudēt tikai tās amatpersonas, kas latviešu valodu nezina ieņemtajam amatam atbilstošā līmenī. Tie, kas valsts valodu zina, bet nelieto, riskē ar naudas sodu. Administratīvo pārkāpumu kodekss par informatīvu ziņojumu sniegšanu svešvalodā, ja tas paredzēts tikai valsts valodā, atbildīgās amatpersonas var sodīt ar 35 līdz 140 eiro sodu.

Savukārt par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu sods ir līdz 350 eiro. VL-TB/LNNK, visticamāk, rosinās papildināt šos pantus ar jaunām daļām, nosakot, ka par atkārtotu pārkāpumu atbildīgā amatpersona var tikt uz laiku atstādināta no amata.

Foto: Rīgas dome