Rosina samazināt akcīzi arī alum; finanšu ministrs to neatbalsta
Neraugoties uz Veselības ministrijas iebildumiem un alus ražotāju protestiem, visticamāk, stiprajam alkoholam jūlijā par 15% tiks samazināta akcīze. Tajā pašā laikā, lemjot par iespējamo akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, Saeimas deputāti alus akcīzi grozīt nevēlas. Pret to iebilst arī Finanšu ministrija (FM).
Kā zināms, Saeima 20. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.
Likumprojektā no jūlija nodokļa likme paredzēta 1564 eiro apmērā par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1. marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro.
Tajā pašā laikā vairāki deputāti iebilst, ka akcīzes samazināšana tikai stiprajam alkoholam izskatās pēc vienas nozares lobēšanas, jo pašreizējā likumprojekta redakcija neparedz akcīzes samazināšanu alum, vīnam vai sidram – daudz vieglākiem alkoholiskajiem dzērieniem.
“Pazemināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam Saeima bija apņēmusies vienā dienā, pēdējā pavasara sesijas sēdē. Taču pagaidām izmaiņas atbalstītas vien pirmajā lasījumā. Lai arī koalīcijas partijas atbalsta akcīzes nodokļa likmes pazemināšanu, vienprātības par to nav,” pēc valdošās koalīcijas padomes sēdes atzina arī komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P!).
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņojis, ka vēlas nodokļa likmju līdzsvarošanu Baltijas valstīs. “Šajā gadījumā nesaskaņas mums sanāk ar igauņiem, bet manā redzējumā visās trīs Baltijas valstīs vajadzētu būt vienādai alkohola akcīzei, lai mēs viens ar otru nevajadzīgi nekarotu. Tad varētu arī kopā akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņām pret sabiedrības veselību,” intervijā LNT norādīja Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka tuvāko gadu laikā bija plānota pakāpeniska akcīzes nodokļa paaugstināšana, taču šobrīd tiek veikta būtiska atkāpe. To, vai atgriezties pie iepriekšējā plāna, varētu vērtēt ne ātrāk par septembri.
Tajā pašā laikā finanšu ministrs neatbalsta ideju pazemināt nodokli alum. “Mūsu ekspertu ieteikumā atšķirība starp alu ir pietiekami nozīmīga, lai mēs vēl palielinātu šos nodokļus,” žurnālistiem norādījis Reirs.
Nodokļu reformas ietvaros ar 2019. gada 1. martu akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum tika paaugstināts un to plānots paaugstināt arī ar 2020. gada 1. martu. Akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ienes lielāko daļu no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumiem, Latvijā šobrīd ir zemāks nekā Igaunijā, bet augstāks nekā Lietuvā. Piemēram, 0,5 litriem stiprā alkoholiskā dzēriena (ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti) nodokļu līmenis (akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) Igaunijā ir par 1,57 eiro jeb 35,2% augstāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – par 0,02 eiro zemāks nekā Latvijā. Savukārt nodokļu līmenis 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti) Latvijā ir par 0,30 eiro zemāks nekā Igaunijā un par 0,01 eiro augstāks nekā Lietuvā.
Foto: Pexels
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk