• Tweet

Pagaidām ir pāragri cerēt, ka aizvadītās nedēļas nogalē notikusī Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa iezīmētu kādu jaunu pagrieziena punktu abu konfliktējošo valstu attiecībās, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Rinkēvičs šorīt intervijā LTV uzsvēra, ka pagaidām ir pāragri cerēt, ka aizvadītās nedēļas nogalē notikusī Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa iezīmētu kādu jaunu pagrieziena punktu abu konfliktējošo valstu attiecībās. “Ir mazliet pāragri skatīties uz šiem notikumiem kā uz jaunu pavērsienu attiecībās starp Krieviju un Ukrainu, taču tā ir laba sagatavošanās Normandijas formāta samitam,” izteicās ministrs.

Arī svētdien notikušo telefonsarunu starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, pārrunājot situāciju Austrumukrainā, Rinkēvičs nevērtē kā “vēsturisku pavērsienu”, bet drīzāk kā gatavošanos jau pieminētajam Normandijas samitam.

“Tas, kas šobrīd notiek Krievijā, rāda, ka iekšpolitiskie procesi Krievijā attīstās diezgan dinamiski. [..] Tas ir signāls tam, ka Krimas eiforija ir pagaisusi, ekonomiskais stāvoklis nav labs un cilvēki tomēr vēlas pārmaiņas,” izteicās ministrs.

Kā ziņots, Krievija un Ukraina sestdien pabeidza ilgi gaidīto gūstekņu apmaiņu.

Tāpat Latvijas Republika stingri nosodījusi Krievijas Federācijas 8. septembrī rīkotās tā dēvēto Krimas un Sevastopoles likumdevēju institūciju vēlēšanas un uzskata tās par neleģitīmām.

“Latvijas Republika atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību un konsekventi neatzīst Krievijas Federācijas īstenoto Krimas un Sevastopoles prettiesisko aneksiju,” ziņo Ārlietu ministrija.

Foto: Ārlietu ministrija