Rīgā parādniekiem palīdzēs, bet stingrāk pārbaudīs
Kopš Rīgā paplašināts to cilvēku loks, kuriem tagad pienākas dzīvokļa pabalsts, pašvaldības Labklājības departamentā prognozē, ka šomēnes pabalsta saņēmēju būs vēl vairāk.
Februārī dzīvokļa pabalsts izmaksāts 23 026 rīdziniekiem, bet janvārī – 15 006 cilvēkiem, kas bija gandrīz par 10 000 cilvēku mazāk nekā 2012. gada janvārī, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice. Parādniekiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ iekrās parādu, būs iespēja saņemt lielāku pabalstu. Taču viņiem vajadzēs pamatot, kāpēc nav maksājuši komunālos maksājumus, un atmaksāt piešķirto naudu.
Nesen – 22. janvārī – spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, kuros ieviestas izmaiņas dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtībā. Tagad uz šo pabalstu ir tiesīgas pretendēt personas (ģimenes), kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgā, bet vairs nav prasība būt deklarētam galvaspilsētā noteiktu mēnešu skaitu. Pabalstu var saņemt neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas ilguma, vien jādzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei. Tāpēc arī ir paplašināts personu loks, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību. Pērn Rīgas Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu izmaksājis 48 034 rīdziniekiem, kuri kopumā saņēma 10 189 266 latus. Šogad Rīgas dome sociālo pabalstu izmaksai ir ieplānojusi izlietot 18 361 268 latus.
Rīgas Sociālajā dienestā norāda, ka šai institūcijai ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā, lai varētu nomaksāt arī dzīvokļa parādu, ja cilvēks attaisnojošu iemeslu dēļ palicis parādā par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Piemēram, viņš smagi saslimis; ģimenē ir nepilngadīgi bērni. Šādā gadījumā lielāku pabalstu piešķirs parāda pamatsummas nomaksai.
Pabalsta potenciālajiem saņēmējiem ir jāzina, ka dzīvokļa parādu pašvaldība apmaksās tikai tad, ja šis cilvēks ir dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura platība nepārsniedz noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai. Sīkāk par šiem normatīviem var interesēties Sociālajā dienestā.
Sociālajā dienestā arī gribēs noskaidrot iemeslus, kāpēc iekrāts parāds, un ko cilvēks pats var darīt, lai šo problēmu risinātu. Būs vajadzīgi arī maksājumu kvīšu oriģināli par iepriekšējiem trim mēnešiem. Pirms pabalsta piešķiršanas Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir tiesības konsultēties pašvaldības Mājokļu un vides departamentā – vai ir lietderīgi pašvaldības naudu izlietot šādai vajadzībai. Proti, ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 200 latu vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 100 latu vienai personai, Rīgas Sociālais dienests pieprasa Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
Ja tiks izlemts par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai, tad vajadzēs noslēgt līgumu starp Rīgas Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju. Rīgas Sociālais dienests var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu ar nosacījumu, ka parādnieks pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un cilvēka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
***
UZZIŅAI
• 2012. gadā dzīvokļa pabalstu, kopumā 10 189 266 latus, saņēma 45 316 rīdzinieku.
• Salīdzinot ar 2011. gadu, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies gandrīz par 7500 cilvēku.
• Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad vidēji par pieciem latiem pieaudzis arī dzīvokļa pabalsta lielums vienai personai: 2012. gada janvārī tas bija 35,90 latu, savukārt 2013. gada janvārī – 40,30 latu, bet februārī – 51,30 latu.
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākAptauja: vairākums Latvijas uzņēmumu sadarbību ar komercbankām vērtē kā labu
Pēdējo divu gadu laikā ir uzlabojusies uzņēmumu un komercbanku sadarbība finanšu pakalpojumu pieejamības jomā. Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma SIA “RAIT Custom Research Baltic” veiktā...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālāk