Rīgā parādniekiem palīdzēs, bet stingrāk pārbaudīs
Kopš Rīgā paplašināts to cilvēku loks, kuriem tagad pienākas dzīvokļa pabalsts, pašvaldības Labklājības departamentā prognozē, ka šomēnes pabalsta saņēmēju būs vēl vairāk.
Februārī dzīvokļa pabalsts izmaksāts 23 026 rīdziniekiem, bet janvārī – 15 006 cilvēkiem, kas bija gandrīz par 10 000 cilvēku mazāk nekā 2012. gada janvārī, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice. Parādniekiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ iekrās parādu, būs iespēja saņemt lielāku pabalstu. Taču viņiem vajadzēs pamatot, kāpēc nav maksājuši komunālos maksājumus, un atmaksāt piešķirto naudu.
Nesen – 22. janvārī – spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, kuros ieviestas izmaiņas dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtībā. Tagad uz šo pabalstu ir tiesīgas pretendēt personas (ģimenes), kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgā, bet vairs nav prasība būt deklarētam galvaspilsētā noteiktu mēnešu skaitu. Pabalstu var saņemt neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas ilguma, vien jādzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei. Tāpēc arī ir paplašināts personu loks, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību. Pērn Rīgas Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu izmaksājis 48 034 rīdziniekiem, kuri kopumā saņēma 10 189 266 latus. Šogad Rīgas dome sociālo pabalstu izmaksai ir ieplānojusi izlietot 18 361 268 latus.
Rīgas Sociālajā dienestā norāda, ka šai institūcijai ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā, lai varētu nomaksāt arī dzīvokļa parādu, ja cilvēks attaisnojošu iemeslu dēļ palicis parādā par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Piemēram, viņš smagi saslimis; ģimenē ir nepilngadīgi bērni. Šādā gadījumā lielāku pabalstu piešķirs parāda pamatsummas nomaksai.
Pabalsta potenciālajiem saņēmējiem ir jāzina, ka dzīvokļa parādu pašvaldība apmaksās tikai tad, ja šis cilvēks ir dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura platība nepārsniedz noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai. Sīkāk par šiem normatīviem var interesēties Sociālajā dienestā.
Sociālajā dienestā arī gribēs noskaidrot iemeslus, kāpēc iekrāts parāds, un ko cilvēks pats var darīt, lai šo problēmu risinātu. Būs vajadzīgi arī maksājumu kvīšu oriģināli par iepriekšējiem trim mēnešiem. Pirms pabalsta piešķiršanas Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir tiesības konsultēties pašvaldības Mājokļu un vides departamentā – vai ir lietderīgi pašvaldības naudu izlietot šādai vajadzībai. Proti, ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 200 latu vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 100 latu vienai personai, Rīgas Sociālais dienests pieprasa Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
Ja tiks izlemts par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai, tad vajadzēs noslēgt līgumu starp Rīgas Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju. Rīgas Sociālais dienests var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu ar nosacījumu, ka parādnieks pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un cilvēka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
***
UZZIŅAI
• 2012. gadā dzīvokļa pabalstu, kopumā 10 189 266 latus, saņēma 45 316 rīdzinieku.
• Salīdzinot ar 2011. gadu, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies gandrīz par 7500 cilvēku.
• Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad vidēji par pieciem latiem pieaudzis arī dzīvokļa pabalsta lielums vienai personai: 2012. gada janvārī tas bija 35,90 latu, savukārt 2013. gada janvārī – 40,30 latu, bet februārī – 51,30 latu.
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālāk