Rīgā parādniekiem palīdzēs, bet stingrāk pārbaudīs
Kopš Rīgā paplašināts to cilvēku loks, kuriem tagad pienākas dzīvokļa pabalsts, pašvaldības Labklājības departamentā prognozē, ka šomēnes pabalsta saņēmēju būs vēl vairāk.
Februārī dzīvokļa pabalsts izmaksāts 23 026 rīdziniekiem, bet janvārī – 15 006 cilvēkiem, kas bija gandrīz par 10 000 cilvēku mazāk nekā 2012. gada janvārī, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice. Parādniekiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ iekrās parādu, būs iespēja saņemt lielāku pabalstu. Taču viņiem vajadzēs pamatot, kāpēc nav maksājuši komunālos maksājumus, un atmaksāt piešķirto naudu.
Nesen – 22. janvārī – spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, kuros ieviestas izmaiņas dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtībā. Tagad uz šo pabalstu ir tiesīgas pretendēt personas (ģimenes), kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgā, bet vairs nav prasība būt deklarētam galvaspilsētā noteiktu mēnešu skaitu. Pabalstu var saņemt neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas ilguma, vien jādzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei. Tāpēc arī ir paplašināts personu loks, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību. Pērn Rīgas Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu izmaksājis 48 034 rīdziniekiem, kuri kopumā saņēma 10 189 266 latus. Šogad Rīgas dome sociālo pabalstu izmaksai ir ieplānojusi izlietot 18 361 268 latus.
Rīgas Sociālajā dienestā norāda, ka šai institūcijai ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā, lai varētu nomaksāt arī dzīvokļa parādu, ja cilvēks attaisnojošu iemeslu dēļ palicis parādā par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Piemēram, viņš smagi saslimis; ģimenē ir nepilngadīgi bērni. Šādā gadījumā lielāku pabalstu piešķirs parāda pamatsummas nomaksai.
Pabalsta potenciālajiem saņēmējiem ir jāzina, ka dzīvokļa parādu pašvaldība apmaksās tikai tad, ja šis cilvēks ir dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura platība nepārsniedz noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai. Sīkāk par šiem normatīviem var interesēties Sociālajā dienestā.
Sociālajā dienestā arī gribēs noskaidrot iemeslus, kāpēc iekrāts parāds, un ko cilvēks pats var darīt, lai šo problēmu risinātu. Būs vajadzīgi arī maksājumu kvīšu oriģināli par iepriekšējiem trim mēnešiem. Pirms pabalsta piešķiršanas Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir tiesības konsultēties pašvaldības Mājokļu un vides departamentā – vai ir lietderīgi pašvaldības naudu izlietot šādai vajadzībai. Proti, ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 200 latu vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 100 latu vienai personai, Rīgas Sociālais dienests pieprasa Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
Ja tiks izlemts par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai, tad vajadzēs noslēgt līgumu starp Rīgas Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju. Rīgas Sociālais dienests var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu ar nosacījumu, ka parādnieks pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un cilvēka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
***
UZZIŅAI
• 2012. gadā dzīvokļa pabalstu, kopumā 10 189 266 latus, saņēma 45 316 rīdzinieku.
• Salīdzinot ar 2011. gadu, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies gandrīz par 7500 cilvēku.
• Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad vidēji par pieciem latiem pieaudzis arī dzīvokļa pabalsta lielums vienai personai: 2012. gada janvārī tas bija 35,90 latu, savukārt 2013. gada janvārī – 40,30 latu, bet februārī – 51,30 latu.
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Lauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālāk