Rīgā parādniekiem palīdzēs, bet stingrāk pārbaudīs
Kopš Rīgā paplašināts to cilvēku loks, kuriem tagad pienākas dzīvokļa pabalsts, pašvaldības Labklājības departamentā prognozē, ka šomēnes pabalsta saņēmēju būs vēl vairāk.
Februārī dzīvokļa pabalsts izmaksāts 23 026 rīdziniekiem, bet janvārī – 15 006 cilvēkiem, kas bija gandrīz par 10 000 cilvēku mazāk nekā 2012. gada janvārī, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice. Parādniekiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ iekrās parādu, būs iespēja saņemt lielāku pabalstu. Taču viņiem vajadzēs pamatot, kāpēc nav maksājuši komunālos maksājumus, un atmaksāt piešķirto naudu.
Nesen – 22. janvārī – spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, kuros ieviestas izmaiņas dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtībā. Tagad uz šo pabalstu ir tiesīgas pretendēt personas (ģimenes), kuru deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgā, bet vairs nav prasība būt deklarētam galvaspilsētā noteiktu mēnešu skaitu. Pabalstu var saņemt neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas ilguma, vien jādzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei. Tāpēc arī ir paplašināts personu loks, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību. Pērn Rīgas Sociālais dienests dzīvokļa pabalstu izmaksājis 48 034 rīdziniekiem, kuri kopumā saņēma 10 189 266 latus. Šogad Rīgas dome sociālo pabalstu izmaksai ir ieplānojusi izlietot 18 361 268 latus.
Rīgas Sociālajā dienestā norāda, ka šai institūcijai ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā, lai varētu nomaksāt arī dzīvokļa parādu, ja cilvēks attaisnojošu iemeslu dēļ palicis parādā par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Piemēram, viņš smagi saslimis; ģimenē ir nepilngadīgi bērni. Šādā gadījumā lielāku pabalstu piešķirs parāda pamatsummas nomaksai.
Pabalsta potenciālajiem saņēmējiem ir jāzina, ka dzīvokļa parādu pašvaldība apmaksās tikai tad, ja šis cilvēks ir dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura platība nepārsniedz noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai. Sīkāk par šiem normatīviem var interesēties Sociālajā dienestā.
Sociālajā dienestā arī gribēs noskaidrot iemeslus, kāpēc iekrāts parāds, un ko cilvēks pats var darīt, lai šo problēmu risinātu. Būs vajadzīgi arī maksājumu kvīšu oriģināli par iepriekšējiem trim mēnešiem. Pirms pabalsta piešķiršanas Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir tiesības konsultēties pašvaldības Mājokļu un vides departamentā – vai ir lietderīgi pašvaldības naudu izlietot šādai vajadzībai. Proti, ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz 200 latu vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz 100 latu vienai personai, Rīgas Sociālais dienests pieprasa Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.
Ja tiks izlemts par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai, tad vajadzēs noslēgt līgumu starp Rīgas Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju. Rīgas Sociālais dienests var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu ar nosacījumu, ka parādnieks pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un cilvēka izlikšanu no dzīvojamās telpas.
***
UZZIŅAI
• 2012. gadā dzīvokļa pabalstu, kopumā 10 189 266 latus, saņēma 45 316 rīdzinieku.
• Salīdzinot ar 2011. gadu, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies gandrīz par 7500 cilvēku.
• Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad vidēji par pieciem latiem pieaudzis arī dzīvokļa pabalsta lielums vienai personai: 2012. gada janvārī tas bija 35,90 latu, savukārt 2013. gada janvārī – 40,30 latu, bet februārī – 51,30 latu.
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk