• Tweet

Pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš darbu uzsākusi tā dēvētā “oligarhu lietas” parlamentāras izmeklēšanas komisija, kura apņēmusies noskaidrot, kādēļ, bez personu saukšanas pie atbildības, izbeigta skandalozā “oligarhu krimināllieta”. Neraugoties uz to, ka komisijas darbs joprojām nav devis vērā ņemamus rezultātus, parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, “Vienotības” Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins (Par) plāno uz iztaujāšanu aicināt vēl vismaz piecpadsmit personas.

Kā zināms, tā dēvēto Rīdzenes sarunu jeb “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā izveidota pēc žurnāla “Ir” publiskotajām “Rīdzenes sarunām”. Trīs mēnešu laikā komisija galveno uzmanību pievērsusi desmitiem ekspertu un “oligarhu lietā” iesaistīto personu iztaujāšanai, taču viss beidzies bez rezultātiem, kas licis secināt, ka komisija ir tikai tāds šovs, kas tiek finansēts par nodokļu maksātāju naudu.

Arī bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Gvido Zemribo uzsver, ka komisijai nevajadzētu tēlot izmeklētājus. “Tie laiki, kad mūsu zemē bija iespējams cilvēkus saukt pie kriminālatbildības, iesēdināt cietumā vai aizsūtīt kaut kur tālu tikai par to, ko viņš ir pie šņabja glāzes izteicies – es domāju, ka tie ir beigušies,” komisijas sēdē pauda Zemribo.

Lai arī ir acīmredzams, ka komisijas darbs ir veltīga laika šķiešana, Judina plānos, šķiet, ir paildzināt parlamentāras izmeklēšanas komisijas eksistēšanu, par ko liecina saraksts, kuru sastāda piecpadsmit personu vārdi un uzvārdi. Šos cilvēkus Judins vēlas uzaicināt uz izvaicāšanu komisijas sēdē. Papildus tam, Judins pat piedāvājis veidot speciālu likumu “oligarhu sarunu” publiskošanai. Visticamāk gan vienīgais iemesls, kāpēc politiķis vēlas novilcināt komisijas darbu, ir finansiālais ieguvums.

Judins pats ne reizi vien atzinis, ka komisijas efektivitāte ir diskusijas vērts jautājums, un neesot pārliecības, ka darbi virzas uz priekšu. Tas gan nav liedzis politiķim sapņot par jaunām komisijas sēdēm, jaunām nopratināšanām u.c. aktivitātēm.

Tā vien šķiet, ka beidzot iekārtojies siltā vietā, Judins netaisās no rokām izlaist iespēju turpināt piepelnīties par darbošanos komisijā. Taču arī paša politiķa attieksme būtu apspriešanas vērts jautājums, jo, kā novērots, Judins nelaiž garām iespēju uzbrukt sev nevēlamām personām, kas uzdrīkstas apšaubīt viņa t.s. “valsts nozagšanas” teoriju. Tad varbūt patiesības noskaidrošana nemaz nav Judina prioritāte?

Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai pārliecinātos, ka komisijas izveide, iespējams, nemaz nav bijusi nepieciešama, bet par to, cik kvalitatīvs un vajadzīgs ir tās darbs, ļausim spriest katram lasītājam pašam.