• Tweet

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir oligarhu vēstnieks valdībā, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ekonomikas ministra padomnieks, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks.

Viņš pieļāva, ka dažādi spēki sākuši izmantot viņa tēlu, lai novērstu uzmanību no savām darbībām, kā arī lai panāktu sev un sev pietuvinātajiem cilvēkiem vēlamo rezultātu. “Piemēram, valdības loceklis Jānis Bordāns kopš pērnā gada vasaras dara visu iespējamo, lai vājinātu valdību. Tas bija redzams budžeta pieņemšanas laikā. Tai vietā, lai nodarbotos ar saviem tiešajiem tieslietu ministra darba pienākumiem, viņš bāž savu degunu citu ministriju lauciņā un to dara tādēļ, lai novērstu uzmanību no savām neizdarībām. Viņš kā tieslietu ministrs gada laikā nav izdarījis faktiski neko. Viņa retorika ir sabiedrību nemitīgi maldinoša. Viņš visu laiku stāsta, ka apkaro kaut kādus ienaidniekus, kurus viņš pats savā galvā vai virtuāli ir radījis un pasniedz kā sabiedrības ienaidniekus, pret kuriem visiem vajadzētu cīnīties. Pirms vēlēšanām tie bija oligarhi. Nu viņš tos ir apkarojis, un tad pirms dažiem mēnešiem uzradās jauns ienaidnieks – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tagad Bordāns publiski uzbrūk ekonomikas ministram un arī personīgi man kā ministra padomniekam. No malas var likties – tieslietu ministrs cenšas izdarīt kaut ko labu, taču, iedziļinoties viņa darbībās un uzvedībā, ieraugām, ka viņš ir vienīgais valdības loceklis, kurš pats pārstāv biznesa intereses un lielo oligarhu intereses,” komentēja Rebenoks.

Pēc viņa sacītā, Bordāns ir Pētera Ragauša un Rūdolfa Meroni vēstnieks valdībā. “Katram no viņiem ir savas intereses. Bordāna aktīvā pozīcija daudzos jautājumos parāda, ka tieši viņš ir šo oligarhu vēstnieks valdībā. Bordāns ir tas, kurš, izmantojot savu amatu, cenšas realizēt šo oligarhu intereses,” komentēja Rebenoks.

“Vasarā premjers Krišjānis Kariņš publiski izteicās, ka uz Latvenergo padomes locekļa vietu jārīko atklāts konkurss un nekā citādāk šo padomi nedrīkst veidot. Ekonomikas ministrija izveidoja nominācijas komisiju valsts sekretāra Ērika Eglīša vadībā un rīkoja publisku konkursu. Izpētot konkursā publiskotās prasības kandidātiem, sapratu, ka atbilstu prasībām un nolēmu kandidēt, uzticoties premjera aicinājumam un ticot, ka tas būs godīgs konkurss, kurā man ir iespēja uzvarēt. Brīdī, kad konkurss tuvojās noslēgumam, un redzot, ka es tikšu atlasīts kā viens no pieciem padomes locekļiem, sākās apmaksāta apmelošanas kampaņa dažos dzeltenos medijos un TV raidījumos. Publiskajā histērijā izkristalizējās arī konkrētie personāži, kuri nav mierā ar šiem konkursa rezultātiem. Dīvainā kārtā viens no viņiem bija arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pats vadīja konkursa komisiju, kas atzina mani par labu kandidātu. Tad Eglītim pieslēdzās Bordāns. Kā mēs jau publiski zinām, Bordāns savulaik ir strādājis Eglīša pakļautībā Microsoft Latvija,” turpināja ekonomikas ministra padomnieks.

Runājot par to, kāpēc Bordāns metās aizstāvēt Eglīti, viņš norādīja, ka ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. “Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas,” klāstīja Rebenoks.

“Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu Latvenergo padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar Conexus par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no Conexus prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. No tiem pieciem izvēlētiem Latvenergo padomes locekļiem, kuru uzvārdi jau ir publiski izskanējuši, es biju vienīgais politiski neitrālais kandidāts profesionālis. Pārējie, lai arī cik profesionāli viņi būtu, ir saistīti ar Jauno Vienotību,” uzsvēra Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Viņa ieskatā, Bordāns ar savu rīcību diskreditē tiesu sistēmu un pazemo Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tiesnešus, ģenerālprokuroru.

“Bordāna ieplānotais cietums izmaksās 140 miljonus eiro. Igaunijā cietumu būvēs par 70 miljoniem eiro. Kādēļ pie mums divas reizēs dārgāk? Kādēļ viņš bāž savu degunu VDD ēkas celtniecībā, ja neviens viņa viedokli neprasīja? Par ekonomisko tiesu vēl trakāk. Viņš iedomājies, ka vienā viņa veidotajā ekonomiskajā tiesā ekonomiskās krimināllietas un civillietas pirmajā instancē spēs izskatīt 10 tiesneši. Kā tas ir iespējams? Kuri ir šie desmit tiesneši? Tie ir viņam uzticamie tiesneši? Ar savām runām un izteikumiem viņš regulāri tiesnešus pazemo. Varētu piekrist mana kolēģa Mārtiņa Krieķa viedoklim, ka Bordāns uzvedas kā sektants un āksts. Viņu neviens nopietni neuztver. Viņš ir vienīgais oligarhu Ragauša un Meroni piedēklis valdībā. Savā saimniecībā tieslietās viņš nav guvis pilnīgi nekādus sasniegumus. Viņa darbībās saskatāma acīmredzama viņa sponsoru un viņu biznesa interešu lobēšana – cietuma celtniecība, gāze, Latvenergo, ostu pārņemšana, OIK saglabāšana. Tādēļ viņam svarīgs ir Eglītis, kurš strādā sasaistē ar premjera biroja vadītāju. Liela nauda tiek guldīta melnajā PR,” uzsvēra Rebenoks.

Foto: Valsts kanceleja