Ražotāji un mazumtirgotāji atbalsta dzērienu depozīta sistēmu
Meklējot efektīvāko depozīta sistēmas modeli, kas atbilstu sabiedrības, nevis atkritumu apsaimniekotāju interesēm, Latvijas dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji ir izteikuši atbalstu ražotāju un tirgotāju pārvaldītai dzērienu depozīta sistēmai. Šāda pieeja ir pamatota, balstoties gan uz citu valstu pozitīvo pieredzi, gan arī tas būtu pirmais solis, kas spētu sekmīgi un mērķtiecīgi izpildīt Eiropas Savienības noteiktos iepakojuma atgūšanas mērķus jau tuvākajā laikā.
Nozīmīgs faktors efektīvai depozīta sistēmas ieviešanai ir ražotāju cieša sadarbība ar mazumtirgotājiem, kas kontrolē gan pārdošanas, gan savākšanas puses pilnīgu pārredzamību no paša procesa sākuma. Ne mazāk būtiski ir tas, ka vietējiem tirgotājiem depozīta sistēma ir labākā vides un sociālās atbildības prakse. Ir svarīgi, lai tie, kas ir atbildīgi par lielu dzērienu iepakojuma daudzuma laišanu tirgū, ir tikpat atbildīgi arī par šo iepakojumu savākšanu.
“Atkritumu apsaimniekotāju dalība depozīta sistēmas operatorā neatbilst Eiropas Savienības papildinātajai Iepakojuma direktīvai, kas nosaka, ka visām iepakojumu savākšanas sistēmām jābūt balstītām uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Esam ļoti gandarīti, ka Tautsaimniecības komisija apzinās efektīvāko risinājumu un tādēļ paplašinātā depozīta sistēma deputātu vidū neguva atbalstu, tomēr aicinām deputātus neatbalstīt arī atkritumu apsaimniekotāju iekļaušanu depozīta sistēmas operatorā, lai nepieļautu Tīrīgas situācijas atkārtošanos. Ražotāju interese ir iespējami samazināt depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas, kam ir tieša ietekme uz gala produkta izmaksām, savukārt atkritumu apsaimniekotāju interese ir tieši pretēja – iespējami lēti nopirkt depozīta iepakojumu,” komentē Pēteris Liniņš, Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta: ”Dzērienu iepakojuma depozīta veiksmīga un efektīva apsaimniekošana ir ražotāju un importētāju atbildība, to nosaka arī Eiropas Savienības Iepakojuma direktīva. Tieši tāpēc ir loģisks Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums ieviest depozītu sistēmu tikai dzērienu iepakojumam, nejaucot to ar citiem iepakojumu veidiem, kurus jau savāc dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Mazumtirgotāji jau pašlaik aktīvi iesaistās diskusijās par veiksmīgāko depozīta sistēmas izstrādi, lai pircējiem radītu iespējami ērtāku un vienkāršāku sistēmu dzērienu iepakojumu nodošanai.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure papildina: “Latvijā tiks īstenota moderna dzērienu depozīta sistēma, un tā būs piemērota īpaši Latvijas apstākļiem. Sistēmas izveidē tiks izmantotas jaunākās tirgū pieejamās tehnoloģijas, kā arī nodrošināsim sadarbību ar Latvijas risinājumu izstrādātājiem.”
“Sabiedrības un tirgotāju intereses sakrīt – mēs vēlamies, lai iedzīvotājiem ir pēc iespējas vairāk naudas, ko tērēt savām vajadzībām, atvēlot tikai saprātīgu daļu depozīta sistēmai. Tīrgotāji atbalsta depozīta sistēmu, vienlaikus mums vēl priekšā ir garas un detalizētas diskusijas ar ražotājiem par 9 principiem, ko tirgotāji izvirzījuši kā priekšnoteikumu veiksmīgai depozīta sistēmas darbībai. Šobrīd vēl tirgotājiem un ražotājiem jāpanāk kompromiss par paritāti (4.princips) un regulatora lomu (5.princips) depozīta sistēmā. Mēs arī pēdējos mēnešos esam aicinājuši ražotājus publiski paust savu nostāju par visiem 9 principiem un joprojām uzturam šo aicinājumu,” stāsta Jānis Vanags, “Maxima Latvija” valdes loceklis.
Līdz šim diskusijas par dzērienu un paplašināto depozīta sistēmu ir veicinājušas neskaidrības sabiedrībā par pamatotāko modeli. Divpadsmit ES dalībvalstīs darbojas depozīta sistēmas, kas balstītas uz ražotāju atbildības modeli, un vēl trīspadsmit plāno tādas ieviest, kur likumdošana nosaka galvenos darbības noteikumus, t.i. sistēmas bezpeļņas un centralizēto modeli, depozīta maksu, sistēmas uzraudzības mehānismus, kārtību un citus.
Runājot par preču sadārdzinājumu, jāņem vērā, ka efektīvas sistēmas gadījumā, ko pārvalda ražotāji un tirgotāji, izmaksas būs maksimāli zemas – līdzvērtīgas pašreizējai iepakojuma apsaimniekošanas piemaksai. Turklāt iepakojuma savākšanas infrastruktūru nodrošinās depozīta sistēmas operators, ko veido ražotāji un tirgotāji.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk
