• Tweet

Pašvaldības neievēro Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā noteikto nodokļa atvieglojumu noteikšanas principu, kas saka, ka, nosakot NĪN atvieglojumus, pašvaldības īsteno sociāli atbildīgu politiku, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).

Viņš norādīja, ka šajā ziņā pašvaldībām ir milzu rīcības brīvība. Valsts nosaka griestus, kas piemērojami personām ar stabiliem, lieliem ienākumiem. “NĪN ir simtprocentīgi pašvaldību nodoklis. Valsts tikai caur Finanšu ministriju ir iesaistīta nodokļu pārdalē starp pašvaldībām, prognozes noteikšanā un metodikā. NĪN daļa pašvaldību budžetos veido vidēji 15-20%, bet 80% veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Laika gaitā NĪN ir kļuvis kā instruments pašvaldību muskuļu audzēšanai, ko spilgti parāda NĪN prognoze un izpilde 2016. gadā. Spilgts piemērs ir Rīga, kas par 23 miljoniem pārsniegusi prognozētos NĪN ieņēmumus.”

Viņš uzsver, ka katrā pašvaldībā ir sava, subjektīva izpratne par sociāli atbildīgu politiku. Spilgtākie divi atšķirīgie piemēri ir Jūrmala un Rīga. “Jūrmalā ar sociāli atbildīgu politiku saprot 70-90% NĪN atvieglojumus personām, kuras dzīvo dzimtas mājās. Rīgā šādu normu noteikumos neatradu, te ir uzsvars uz to, lai iedzīvotāji vairāk deklarētos Rīgā, citastarp ar NĪN atvieglojumu noteikšanu,” uzsver politiķis.

Pēc viņa domām, virkne pašvaldību sākušas sportot savā starpā, un tikai dažas tur neiesaistās, kas īsteno sociāli atbildīgu politiku, rezultātā neizpildot NĪN ieņēmumu prognozi, kā, piemēram, Engure, Ikšķile, Jūrmala, Skrīveri un citas.

Kā iespējamo risinājumu Rasnačs min samazināt likmes maksimālo apmēru no 1,5 uz 1%. “Var piedāvāt iesaldēt 2013. vai 2014. gada līmenī, kas arī nav īstais risinājums. Viens no risinājumiem, ko minēja finanšu ministre un ko es atbalstu, nosacījums, ka no pirmā centa, ar kuru tiek pārsniegts prognozētais NĪN ieņēmums, viss tiek ieskaitīts valsts budžetā. Tāpēc 23 miljoni, kuri sportojot Rīgā iegūti no cilvēkiem, kuri nespēj nomaksāt šo nodokli, nonāktu nevis Rīgas kundziņu lietošanā, bet Valsts kasē un sociāli svarīgākajās sfērās,” uzskata ministrs.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija piedāvā kadastrālo vērtību pieauguma iesaldēšanu un kadastra sistēmas sakārtošanu, lai novērstu situācijas, kad blakus esošajiem īpašumiem ir krasi atšķirīga kadastra vērtība. Kadastra vērtība ietekmē NĪN, tāpēc vajadzētu pārskatīt nodokļa aprēķināšanas sistēmu.

Foto: Saeimas kanceleja