• Tweet

Kā liecina Lielbritānijas auditorkompānijas “Ernst & Young” (EY) veiktā analīze par “Rail Baltica” projektu, Eiropas Savienībai sedzot projekta izmaksas 85% apmērā, kas ir 5,78 miljardi eiro, Igaunijai nāktos papildus investēt 268 miljonus, Latvijai 393 miljonus un Lietuvai 493 miljonus eiro.

Baltijas valstīm sociāli ekonomiskais ieguvums kopumā būs 16,2 miljardi eiro. Tādējādi projekts no ekonomiskā viedokļa ir uzskatāms par dzīvotspējīgu, jo peļņa ievērojami pārsniegs visus nepieciešamos izdevumus.

Runājot par biļešu cenām, aprēķināts, ka no Tallinas uz Pērnavu ar vilcienu varēs aizbraukt 43 minūšu laikā, un biļete varētu maksāt 14 eiro. Savukārt no Tallinas uz Rīgu ceļš ilgtu vienu stundu un 55 minūtes, un biļetes cena būtu 38 eiro.

Savukārt par 65 eiro varēs braukt no Tallinas uz Kauņu. Brauciens ilgs 3,5 stundas.

Kā norāda pētījuma autori, brauciens ar autobusu gan izmaksātu lētāk, taču tas būtu ilgāks, savukārt lidojot par biļeti nāktos maksāt trīs reizes dārgāk.

Pētījuma autori pieļauj, ka 2030. gadā “Rail Baltica” izmantos pieci miljoni pasažieru, bet 2055. gadā – jau seši. Pats optimistiskākais scenārijs paredz, ka 2055. gadā dzelzceļu varētu izmantot jau 7,1 miljons pasažieru.

Projekta realizēšana katrā valstī notiek atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, projektēšanu plānots pabeigt 2019. gadā, bet būvniecību – 2025. gadā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Foto: Rail Baltica