Raidījums: būvju vēl nav, bet apsaimniekotājs jau saņem naudu
Jūrmalas domes deputāti lēmuši par jaunas iestādes izveidi, kas apsaimniekotu pilsētā esošās sporta būves. Iestāde darbu uzsāks jau 9.martā. Taču daļa no sporta būvēm, ko plānots uzturēt kārtībā, nemaz vēl nav uzceltas. Atalgojums vadībai ir divas reizes lielāks nekā līdzšinējiem sporta laukumu uzturētājiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Rūpes par kārtību un notiekošo Jūrmalas pilsētas stadionā un Majoru sporta laukumā vairākus gadus bija uzņēmies Jūrmalas sporta centrs. Tā nebija speciāli šim mērķim izveidota iestāde. Centra pamatuzdevums bija sporta skolas vadība. Apsaimniekošana bija vien papildu funkcija. Taču deputāti to nolēmuši atņemt. Izveidota jauna iestāde – Jūrmalas Sporta servisa centrs.
Raidījums norāda, ka, iespējams, būtu nedaudz dīvaini tai uzticēt apsaimniekot tikai divus laukumus. Tādēļ nolikumā lasāms, ka tā pārraudzīs vēl trīs sporta būves. Taču vienas no tām – Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta halles – vietā redzams vēl tikai būvlaukums, savukārt Lielupes vidusskolas sporta zāles celtniecība nemaz nav uzsākta.
Līdz ar to praktiski jaunizveidotajai iestādei jārūpējas tikai par trīs no pieciem objektiem. Toties atalgojums Sporta servisa centra vadītājai no pirmdienas būs teju divas reizes lielāks nekā līdzšinējam apsaimniekotājam, kurš bija arī skolas direktors – vairāk 2264 eiro mēnesī.
Centra darbinieku algām vien dome atvēlējusi 80 000 eiro. Vēl 100 000 – iestādes funkciju nodrošināšanai. Turklāt divu stadionu budžets sasniedz 400 000 eiro. Kopumā centra rīcībā būs vairāk nekā pusmiljons eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik vienas Jūrmalas mācību iestādes gada budžets.
“Tā ir pilnīgi plānota darbība saistībā ar Jūrmalas sporta infrastruktūras nodošanu vienas iestādes rokās,” raidījumam sacīja Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora p.i. Arturs Grants.
Tomēr raidījums pieļauj, ka lēmums nācis pēkšņi, par ko liecina tas, ka iepriekšējā apsaimniekotāja – Jūrmalas Sporta centra – šā gada budžetā bija ieplānoti līdzekļi gan Majoru sporta laukuma, gan Jūrmalas pilsētas stadiona darbības nodrošināšanai. Tāpat arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, plānojot izdevumus šim gadam, bija aprēķinātas aptuvenās izmaksas jaunās halles uzturēšanai, kad to gada nogalē atklās.
“Mēs ilgi par to diskutējām savā izglītības iestādē, kas būs halles pārraudzītājs, domājām par štatu sarakstiem un tāda īsti skaidrība nebija, ” sacīja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Sandra Rone. Savukārt Lielupes vidusskolas direktore tikai no “de facto” uzzināja, ka nebūs savas sporta zāles saimnieki. Taču kameras priekšā runāt nevēlējās.
Vislielāko sašutumu par izmaiņām pauda Kauguru vidusskolas direktore Zinaīda Tarasenko. Viņa uztraucas par izmaksām, jo elektrību laukumam nodrošina skola. Tāpat sportisti mazgājas mācību iestādes telpās esošajās dušās.
“Kāpēc izlēma šogad atsevišķi atdalīt apsaimniekošanu, man nav saprotams. Ja mēs nesaņemsim maksu par laukumu izīrēšanu, no kādiem līdzekļiem es maksāšu par ūdeni?” jautā Tarasenko.
Tā kā neskaidrību ir daudz un daļai iesaistīto Jūrmalas Sporta servisa centra izveide bija pārsteigums, iespējams, ka zem rūpēm par sporta infrastruktūras attīstīšanu pilsētā slēpjas darba vietas nodrošināšana konkrētai personai. Centra direktore būs Svetlana Dergača. Kuluāros runā par viņas saistību ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Viņš ir viens no Zaļo un Zemnieku savienības ziedotājiem.
Pati Dergača saistību ar Jūliju Krūmiņu noliedz, kamēr Krūmiņš raidījumam apstiprina, ka Dergača strādājusi viņam piederošā uzņēmumā. Taču, kad to nācās pārdot, amatu zaudēja arī Dergača.
Arī iepriekš izskanējusi Krūmiņa ciešā saikne ar ZZS un Jūrmalas domi. Piemēram, pērn ar Krūmiņa ģimeni saistīts uzņēmums pašvaldības izsolē bija vienīgais pretendents. Tā rezultātā uzņēmums ieguva zemi netālu no Dzintaru koncertzāles par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena šajā teritorijā. “Kā Jūs domājat, vai es nevaru būt ar Truksni… Es viņu uz rokām nēsāju, jo, nedod dievs, ja es būtu sliktāks. Man ādu pār acīm novilktu!” saka Krūmiņš.
Visticamāk uz rokām Truksni nesā ne tikai Krūmiņš. Pēdējā pusotra gada laikā nomainīta liela daļa Jūrmalas domē vadošos amatos strādājošo, tāpat būtiski palielināts strādājošo atalgojums , nodrošinot sev lojālo darbinieku pārsvaru, tādā veidā samazinājies to strādājošu skaits, kas varētu iebilst domes lēmumiem.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālāk
