Raidījums: būvju vēl nav, bet apsaimniekotājs jau saņem naudu
Jūrmalas domes deputāti lēmuši par jaunas iestādes izveidi, kas apsaimniekotu pilsētā esošās sporta būves. Iestāde darbu uzsāks jau 9.martā. Taču daļa no sporta būvēm, ko plānots uzturēt kārtībā, nemaz vēl nav uzceltas. Atalgojums vadībai ir divas reizes lielāks nekā līdzšinējiem sporta laukumu uzturētājiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Rūpes par kārtību un notiekošo Jūrmalas pilsētas stadionā un Majoru sporta laukumā vairākus gadus bija uzņēmies Jūrmalas sporta centrs. Tā nebija speciāli šim mērķim izveidota iestāde. Centra pamatuzdevums bija sporta skolas vadība. Apsaimniekošana bija vien papildu funkcija. Taču deputāti to nolēmuši atņemt. Izveidota jauna iestāde – Jūrmalas Sporta servisa centrs.
Raidījums norāda, ka, iespējams, būtu nedaudz dīvaini tai uzticēt apsaimniekot tikai divus laukumus. Tādēļ nolikumā lasāms, ka tā pārraudzīs vēl trīs sporta būves. Taču vienas no tām – Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sporta halles – vietā redzams vēl tikai būvlaukums, savukārt Lielupes vidusskolas sporta zāles celtniecība nemaz nav uzsākta.
Līdz ar to praktiski jaunizveidotajai iestādei jārūpējas tikai par trīs no pieciem objektiem. Toties atalgojums Sporta servisa centra vadītājai no pirmdienas būs teju divas reizes lielāks nekā līdzšinējam apsaimniekotājam, kurš bija arī skolas direktors – vairāk 2264 eiro mēnesī.
Centra darbinieku algām vien dome atvēlējusi 80 000 eiro. Vēl 100 000 – iestādes funkciju nodrošināšanai. Turklāt divu stadionu budžets sasniedz 400 000 eiro. Kopumā centra rīcībā būs vairāk nekā pusmiljons eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik vienas Jūrmalas mācību iestādes gada budžets.
“Tā ir pilnīgi plānota darbība saistībā ar Jūrmalas sporta infrastruktūras nodošanu vienas iestādes rokās,” raidījumam sacīja Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora p.i. Arturs Grants.
Tomēr raidījums pieļauj, ka lēmums nācis pēkšņi, par ko liecina tas, ka iepriekšējā apsaimniekotāja – Jūrmalas Sporta centra – šā gada budžetā bija ieplānoti līdzekļi gan Majoru sporta laukuma, gan Jūrmalas pilsētas stadiona darbības nodrošināšanai. Tāpat arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, plānojot izdevumus šim gadam, bija aprēķinātas aptuvenās izmaksas jaunās halles uzturēšanai, kad to gada nogalē atklās.
“Mēs ilgi par to diskutējām savā izglītības iestādē, kas būs halles pārraudzītājs, domājām par štatu sarakstiem un tāda īsti skaidrība nebija, ” sacīja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Sandra Rone. Savukārt Lielupes vidusskolas direktore tikai no “de facto” uzzināja, ka nebūs savas sporta zāles saimnieki. Taču kameras priekšā runāt nevēlējās.
Vislielāko sašutumu par izmaiņām pauda Kauguru vidusskolas direktore Zinaīda Tarasenko. Viņa uztraucas par izmaksām, jo elektrību laukumam nodrošina skola. Tāpat sportisti mazgājas mācību iestādes telpās esošajās dušās.
“Kāpēc izlēma šogad atsevišķi atdalīt apsaimniekošanu, man nav saprotams. Ja mēs nesaņemsim maksu par laukumu izīrēšanu, no kādiem līdzekļiem es maksāšu par ūdeni?” jautā Tarasenko.
Tā kā neskaidrību ir daudz un daļai iesaistīto Jūrmalas Sporta servisa centra izveide bija pārsteigums, iespējams, ka zem rūpēm par sporta infrastruktūras attīstīšanu pilsētā slēpjas darba vietas nodrošināšana konkrētai personai. Centra direktore būs Svetlana Dergača. Kuluāros runā par viņas saistību ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Viņš ir viens no Zaļo un Zemnieku savienības ziedotājiem.
Pati Dergača saistību ar Jūliju Krūmiņu noliedz, kamēr Krūmiņš raidījumam apstiprina, ka Dergača strādājusi viņam piederošā uzņēmumā. Taču, kad to nācās pārdot, amatu zaudēja arī Dergača.
Arī iepriekš izskanējusi Krūmiņa ciešā saikne ar ZZS un Jūrmalas domi. Piemēram, pērn ar Krūmiņa ģimeni saistīts uzņēmums pašvaldības izsolē bija vienīgais pretendents. Tā rezultātā uzņēmums ieguva zemi netālu no Dzintaru koncertzāles par cenu, kas ir zemāka nekā tirgus cena šajā teritorijā. “Kā Jūs domājat, vai es nevaru būt ar Truksni… Es viņu uz rokām nēsāju, jo, nedod dievs, ja es būtu sliktāks. Man ādu pār acīm novilktu!” saka Krūmiņš.
Visticamāk uz rokām Truksni nesā ne tikai Krūmiņš. Pēdējā pusotra gada laikā nomainīta liela daļa Jūrmalas domē vadošos amatos strādājošo, tāpat būtiski palielināts strādājošo atalgojums , nodrošinot sev lojālo darbinieku pārsvaru, tādā veidā samazinājies to strādājošu skaits, kas varētu iebilst domes lēmumiem.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk
