PVN samazināšana varētu skar arī citas pārtikas ražošanas nozares

Trešdien, 22. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā līdz ar nākamā gada valsts budžetu lems arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu augļiem un dārzeņiem, kura plāns ir samazināt valsts budžeta ieņēmumus par sešiem miljoniem eiro. Tiek pieļauts, ka PVN likmes samazināšana dārzeņiem un augļiem liks arī citiem pārtikas ražotājiem un audzētājiem prasīt sev mazināt nodokļu likmes.
No nākamā gada plānots ieviest pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā, un to piemēros svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm.
Piecu procentu PVN likmi plānots ieviest, lai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju un mazinātu augļu, ogu un dārzeņu cenas, tādējādi arī palielinot šo produktu daudzumu ikdienas uzturā.
PVN likumu plānots papildināt ar pielikumu ar Latvijai raksturīgu dārzeņu, augļu un ogu uzskaitījumu, kuru piegādēm varēs piemērot nodokļa piecu procentu likmi.
Grozījumi paredz, ka samazinātā likme būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra trīs gadu periodā, šajā laikā dodot iespēju izvērtēt šādas samazinātās nodokļa likmes ieviešanas ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Paredzams, ka nodokļa likmes izmaiņu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi samazināsies par sešiem miljoniem ik gadu, teikts likumprojekta anotācijā.
Tiek pieļauts, ka PVN likmes samazināšana dārzeņiem un augļiem liks arī citiem pārtikas ražotājiem un audzētājiem prasīt sev mazināt nodokļu likmes.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš pauž viedokli, ka arī citas ražošanas nozares vēlēsies labākus nodokļu nosacījumus. Pēc viņa sacītā, arvien lielāka daļa nozaru cīnīsies par savām interesēm. “Ja mēs skatāmies, cik daudz laika šim jautājumam ir veltīts, tas ir bijis diezgan daudz. Tas vienkārši ir ceļš uz nekurieni,” Latvijas Radio pauda Strautiņš.
Kā zināms, patlaban Latvijā ir viena PVN samazinātā likme, un tā ir 12 procentu apmērā, ko piemēro zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm, medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm, pasažieru pārvadājumiem iekšzemē, mācību literatūrai, periodiskajiem izdevumiem, izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma nozarē, koksnes kurināmajam un siltumenerģijai mājsaimniecībām. Pārtikai patlaban tiek piemērota PVN standartlikme 21 procenta apmērā.
Foto: JerzyGorecki/https://pixabay.com/en/users/JerzyGorecki-2233926/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk