Pūces piedāvātā novadu reforma liecina par ministrijas gara nabadzību
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros līdz 2021. gadam pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām un ap tām veidot reģionālās nozīmes attīstības centrus, joprojām neatbild uz jautājumiem par to, kā iecerēts attīstīt reģionus un kā tieši robežu grozīšana palīdzēs nest labumu attiecīgajai teritorijai un tās iedzīvotājiem.
Lai arī reformas likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašvaldību apvienošana palīdzēs pašvaldību domēm nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) LTV pats minējis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un vietvaru nodrošinātos pakalpojumus dažviet izmanto visai maz. “Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem,” teic ministrs.
Taču, tā vietā, lai skatītos uz šiem novadiem kā uz atsevišķām teritorijām un veicinātu sadarbību jautājumos, kur nepieciešams apvienoties, tādējādi pilnībā palīdzot iedzīvotājiem nodrošināt likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, ministra skatījums uz iespējamajiem risinājumiem ir visai šaurs – novilkt robežas.
Jāsaka gan, ka eksistē arī cita pieeja, kas neprasa novadu kartē iejaukties kā ar ķirurga nazi un nogriezt to, kas it kā vairs nav vajadzīgs. Turklāt šāds risinājums nodrošinātu tādu pat ekonomiju un, iespējams, pat daudz labāku rezultātu nekā primitīva robežu dalīšana.
Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes), ir konkrēts pakalpojumu loks – tas nav nekas, par ko mums nav pieejama informācija, vai kas būtu jāveido no jauna. Sadarbība atsevišķās jomās ir pavisam reāls risinājums, un ir vietas Latvijas reģionos, kur šāda pieeja jau tiek īstenota.
Sadarbības teritorijās pašvaldības jau iepriekš ir apvienojušās brīvprātīgi. Piemēram, no šī gada februāra tika likvidētas vairāku novadu bāriņtiesas, bet no marta izveidota pašvaldības iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu bāriņtiesa”. Lēmumu pieņēmuši iesaistīto novadu domes deputāti ar mērķi uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Uzskatāms piemērs ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir daudzprofilu slimnīca un rūpējas, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskos pakalpojumus Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai.
Un tieši šādā pat veidā ir iespējams apvienot pašvaldību spēkus arī ceļu uzturēšanā, veselības aprūpē, izglītībā un citu pakalpojumu sniegšanā. Uz reformu jāskatās ne kā uz pīrāga gabaliem, kā tos sadalīt un mēģināt apēst, bet pavisam savādāk.
Nodrošinot pašvaldību sadarbību atsevišķos jautājumos, tiek ietaupīti gan resursi, gan nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī saglabāta novadu identitāte, kas ir ļoti svarīga katram novadam. Piemēram, Baltinavas novadam Latgalē ir ļoti nacionāla indentitāte, kuru tas nevēlētos zaudēt, apvienojoties, piemēram, ar kaimiņu novadiem. Tas pats attiecināms uz Alsungas vai Tērvetes novadiem – šie nosaukumi ir katram lokālpatriotam īpaši, bet pievienojot tos citiem novadiem, identitāte var zust.
Raugoties uz visu iepriekšminēto vien jāsecina, ka Pūces piedāvātā reģionālā reforma ir tikai tukša gaisa tricināšana, kas norāda vien uz ministrijas gara nabadzību, tostarp tās nevēlēšanos strādāt un meklēt labākos risinājumus iedzīvotājiem un valstij. Ministra izgājieni atgādina pamatskolnieku bariņu, kas aiz skolas pamēģinājuši kausu bairīša nu cenšas visiem iestāstīt, ka ar to mutēm runā nepārprotama un neapstrīdama patiesība. Tā sanāk samērā primitīva pieeja pamatskolas līmenī. Varbūt Pūcem tomēr vajadzētu apstāties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā, pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt to.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk
