Pūces piedāvātā novadu reforma liecina par ministrijas gara nabadzību
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros līdz 2021. gadam pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām un ap tām veidot reģionālās nozīmes attīstības centrus, joprojām neatbild uz jautājumiem par to, kā iecerēts attīstīt reģionus un kā tieši robežu grozīšana palīdzēs nest labumu attiecīgajai teritorijai un tās iedzīvotājiem.
Lai arī reformas likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašvaldību apvienošana palīdzēs pašvaldību domēm nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) LTV pats minējis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un vietvaru nodrošinātos pakalpojumus dažviet izmanto visai maz. “Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem,” teic ministrs.
Taču, tā vietā, lai skatītos uz šiem novadiem kā uz atsevišķām teritorijām un veicinātu sadarbību jautājumos, kur nepieciešams apvienoties, tādējādi pilnībā palīdzot iedzīvotājiem nodrošināt likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, ministra skatījums uz iespējamajiem risinājumiem ir visai šaurs – novilkt robežas.
Jāsaka gan, ka eksistē arī cita pieeja, kas neprasa novadu kartē iejaukties kā ar ķirurga nazi un nogriezt to, kas it kā vairs nav vajadzīgs. Turklāt šāds risinājums nodrošinātu tādu pat ekonomiju un, iespējams, pat daudz labāku rezultātu nekā primitīva robežu dalīšana.
Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes), ir konkrēts pakalpojumu loks – tas nav nekas, par ko mums nav pieejama informācija, vai kas būtu jāveido no jauna. Sadarbība atsevišķās jomās ir pavisam reāls risinājums, un ir vietas Latvijas reģionos, kur šāda pieeja jau tiek īstenota.
Sadarbības teritorijās pašvaldības jau iepriekš ir apvienojušās brīvprātīgi. Piemēram, no šī gada februāra tika likvidētas vairāku novadu bāriņtiesas, bet no marta izveidota pašvaldības iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu bāriņtiesa”. Lēmumu pieņēmuši iesaistīto novadu domes deputāti ar mērķi uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
Uzskatāms piemērs ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir daudzprofilu slimnīca un rūpējas, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskos pakalpojumus Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai.
Un tieši šādā pat veidā ir iespējams apvienot pašvaldību spēkus arī ceļu uzturēšanā, veselības aprūpē, izglītībā un citu pakalpojumu sniegšanā. Uz reformu jāskatās ne kā uz pīrāga gabaliem, kā tos sadalīt un mēģināt apēst, bet pavisam savādāk.
Nodrošinot pašvaldību sadarbību atsevišķos jautājumos, tiek ietaupīti gan resursi, gan nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī saglabāta novadu identitāte, kas ir ļoti svarīga katram novadam. Piemēram, Baltinavas novadam Latgalē ir ļoti nacionāla indentitāte, kuru tas nevēlētos zaudēt, apvienojoties, piemēram, ar kaimiņu novadiem. Tas pats attiecināms uz Alsungas vai Tērvetes novadiem – šie nosaukumi ir katram lokālpatriotam īpaši, bet pievienojot tos citiem novadiem, identitāte var zust.
Raugoties uz visu iepriekšminēto vien jāsecina, ka Pūces piedāvātā reģionālā reforma ir tikai tukša gaisa tricināšana, kas norāda vien uz ministrijas gara nabadzību, tostarp tās nevēlēšanos strādāt un meklēt labākos risinājumus iedzīvotājiem un valstij. Ministra izgājieni atgādina pamatskolnieku bariņu, kas aiz skolas pamēģinājuši kausu bairīša nu cenšas visiem iestāstīt, ka ar to mutēm runā nepārprotama un neapstrīdama patiesība. Tā sanāk samērā primitīva pieeja pamatskolas līmenī. Varbūt Pūcem tomēr vajadzētu apstāties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā, pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt to.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks
Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...
Lasīt tālākVētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk
