• Tweet

Nesadarbošanās vai sabotāža īstenot administratīvi teritoriālo reformu (ATR) būs vēršanās pret pašu iedzīvotājiem, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

“Pamatdarbs, lai nodrošinātu, ka 2021. gada 1. jūlijā visi pakalpojumi augstā kvalitātē būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, ir pašām pašvaldībām. Likums dod tām pienākumu sākt sadarboties, strādāt kopā jau faktiski ar likuma izsludināšanas dienu,” pauda Pūce.

“Pašvaldības nav privātpersonas. Ja likums tām ir uzlicis pienākumu, tas ir jāpilda. Es nesaredzu nozīmīgu pretošanās vai sabotāžas risku. Es neticu, ka pašvaldību deputāti izdomās, ka tagad nesadarbosies. Tā būtu vēršanās pret viņu pašu iedzīvotājiem,” uzskata ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ATR īstenošana un lielāku pašvaldību izveidošana ir nepieciešama, jo vairākas pašreizējās mazās pašvaldības nespēj piesaistīt nozīmīgas investīcijas.

“Ja mēs redzēsim, ka likums tiks pārkāpts, tad mēs centīsimies to novērst,” sacīja ministrs.

Kā zināms, Latvijā pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Saeimā trešdien, 10. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

Noteikts, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā.

Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022. gada 1. jūlija.

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Ar likumu valdībai uzdots sagatavot un iesniegt Saeimai ikgadējo ziņojumu par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās, un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30.septembrim jāizstrādā metodika pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Likums noteic pārejas periodu, lai valsts reģistros un informācijas sistēmās varētu veikt attiecīgas izmaiņas atbilstoši jauno administratīvo teritoriju iedalījumam.

Foto: Valsts kanceleja