• Tweet

Līdz 2015. gada 1. septembrim Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apņēmies profesionālās izglītības standartos ietvert mācību saturu, kas skolēniem palīdzētu veidoties par personībām, atgādinātu ģimeniskās vērtības, audzinātu patriotismu.

VISC šo mācību saturu nodēvējuši par dzīvesziņu, norādot, ka tas nebūs atsevišķs mācību priekšmets, bet integrēts cilvēkdrošības kursa mācību saturā, raksta NRA.lv.

Atgādinās dzīves vērtības

«Līdz šim profesionālajā izglītībā nebija mācību priekšmeta, kas palīdzētu jaunajiem cilvēkiem sakārtot, izprast sevi, labāk iekļauties sabiedrībā, apzināties ģimeniskās vērtības un tradīcijas un to pārmantojamību no paaudzes paaudzē. Tāpat daļu mācību satura ietvers patriotiskā audzināšana. Šobrīd jaunieši galvenokārt apgūst vispārizglītojošos un profesionālas ievirzes mācību priekšmetus. Taču, saprotot, ka līdz ar iestāšanos kādā no profesionālās izglītības iestādēm daudzi uzsāk savu patstāvīgo dzīvi, jo ir tālu no vecākiem un katru dienu nedodas mājup, jauniešiem nepieciešams atgādināt daudzas dzīves patiesības un vērtības, kas varbūt kādu atturēs spert aplamus soļus,» skaidro VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis.

Izmēģinājuma periods

Viņš stāsta, ka pamazām profesionālajām mācību iestādēm tiek nodotas atsevišķas dzīvesziņu sadaļas, piemēram, kas skar veselību, civilās aizsardzības un darba drošības jautājumus. «Plānojam, ka līdz 2015. gada 1. septembrim būs pilnībā nokomplektēts dzīvesziņas kurss un būs skaidrs, kā tas iekļausies profesionālajā izglītībā. Pašreiz visu, kas ir gatavs, sūtam skolām, un tās materiālus var ieviest un izmantot pēc saviem ieskatiem. Skatāmies, kas un kā tiek izmantots, jo tādējādi mēs labāk varēsim saprast, kurš būs vispiemērotākais formāts, kā saturu ielikt normatīvajā regulējumā.»

No valsts budžeta šai iecerei (mācību standarta, programmas un materiālu izstrādei) piešķirti 27 tūkstoši eiro.

Saņem nopēlumu

Ierosinājums par dzīvesziņas apguvi, kura galvenais iniciators ir Nacionālā apvienība, ir izpelnījies dažādu attieksmi sabiedrībā, jo priekšmeta saturs potenciāli var tikt izmantots arī atsevišķu politisko ideju popularizēšanai sabiedrībā, 11. aprīlī ziņoja Latvijas Radio ziņu dienests.

«Nevar viennozīmīgi teikt, ka tās lietas nebūtu tādas, kas jauniešiem jāzina. Protams, šeit ir gan dzimumu līdztiesība, gan atbildība, paaudžu un dzimumu atšķirības, personas drošība, tajā skaitā, garīgā un fiziskā veselība, pilsoniskā līdzdalība. Tur ir lietas, kas ir daļa no mācību satura skolās dažādos mācību priekšmetos. Bet jautājums, kā būs izstrādāts šis mācību priekšmets, atkarīgs no tā, kāda organizācija to darīs un kādas idejas ieliks iekšā,» radio saka Providus pētniece Linda Curika.

«Nav noslēpums, ka nacionālais politiskais spārns ļoti strikti iestājas par kristīgās sabiedrības pamatvērtību – ģimeni, tāpēc nav brīnums, ka viņi šos jautājumus īpaši akcentē. Saeimai ir tiesības izvirzīt savas iniciatīvas, vienalga, kura partija to atbalstītu. Kā tas iekļausies mācību saturā, par to Izglītības un zinātnes ministrija vēl lemj. Katrā ziņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas diskusijas, kā šis saturs iegulsies profesionālajā izglītībā, vēl būs,» norāda. G. Vasiļevskis.

Jāpiebilst, ka pārmaiņas neskars vispārizglītojošo skolu audzēkņus, jo viņi jau apgūst sociālās zinības (no 1. līdz 9. klasei), kas lielos vilcienos ir ļoti līdzīgs dzīvesziņas kursam. Bet vidusskolēni var izvēlēties ētiku.