• Tweet

Budžeta izdevumi nevar pieaugt ātrāk nekā valsts attīstās, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vaicāts, kāpēc valsts budžetā esošo līdzekļu pārpalikumu nesteidzas dalīt algu paaugstināšanas solījumos, premjers norādīja, ka jāskatās šā pārpalikuma struktūra, kas ir iekasēts, un joprojām ir jāpatur prātā, ka jāstrādā ir bez budžeta deficīta. “Labos laikos ir jātaupa, un Fiskālā padome pieprasa veidot budžeta rezervi,” izteicās Kučinskis.

“Gada vidū, es domāju, nevajag izdarīt kardinālus secinājumus. Ieņēmumu struktūra ir tāda, ka, protams, paldies somiem un igauņiem par alkohola akcīzes ieņēmumu palielināšanu, arī alus akcīze vasarā ir uzrādījusi milzu kāpumu. Bet PVN – lielas pārpildes nav. Sociālā nodokļa lielākie ieņēmumi parāda, ka, iespējams, sakarā ar draudiem par iespējamo veselības aprūpes groza samazināšanu nodokļa nemaksātājiem tas ir ticis vairāk maksāts, cilvēki nāk ārā no ēnu ekonomikas sektora. Bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā ir neliela neizpilde. Arī prognozes, ka uzņēmēji neņems ārā dividendes, jo tas nodokļa ziņā iznāks lētāk, arī nav piepildījušās. Bet pašvaldībām nav jāraizējas – tām tiks kompensēts no kopbudžeta, ja viņu nodokļu sadaļa nepildīsies, kā plānots,” sacīja premjers.

“Neesmu no lielajiem krājējiem pēc savas būtības, bet jādzīvo ir sabalansēti. Tas ir nosacījums valsts ilgtspējai. Budžeta izdevumi nevar pieaugt ātrāk nekā valsts attīstās. Samierināsimies, ka nākamgad budžeta izdevumiem nākt klāt var kādi 200 miljoni, ko pārdalīt jaunām iniciatīvām. Pusotru miljardu tā solīt sadalīt ir bezatbildīgi,” uzskata Kučinskis.

Jau ziņots, ka ministrijas 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Foto: Valsts kanceleja