• Tweet

Pret obligātu pienākumu pašvaldībām no septembra maksāt bērnudārzu pedagogiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz 5 gadiem, iebilda koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” netieši lika noprast izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Ministrs atklāja, ka jaunais pavērsiens viņam tapa zināms pirmdien. “No viena no mūsu partneriem nāca ultimtīva prasība, piekāpties – lai pašvaldība to varētu noteikt. Prasība nāca no mūsu koalīcijas partneriem,” atklāja Šadurskis.

Izglītības ministrs neatklāja, kurš koalīcijas partneris nācis klajā ar šādu iniciatīvu, netieši gan norādot uz ZZS vainu. Turklāt jautāts, vai šāds risinājums modelī ticis iekļauts ZZS spiediena dēļ, Šadurskis pauda: “Es neteikšu nē”.

Šadurskis gan ir pārliecināts, ka lielākā daļa pašvaldību izvēlēsies palielināt algas, ņemot vērā, ka nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas. “Gribētu redzētu to pašvaldību vadītāju, kas būtu tikpat drosmīgs sarunās ar vēlētāji, kā sarunās ar valdību,” piebilda ministrs.

Šadurskis arī sacīja, ka skolotāju arodbiedrībai, ja tā vēlas streikot, vajadzētu streikot “īstajā vietā – nevis pie ministrijas, bet pie savām pašvaldībām”.

Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī, un nākamgad septembrī līdz 680 eiro. Taču otrdien valdība nolēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels.

Ar to miera nav arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas ir neapmierināta, ka Izglītības un zinātnes ministrija nesaskaņoja grozījumus ar sociālajiem partneriem un neievēroja formālo procedūru, kas paredz normatīvo aktu saskaņošanas kārtību.

Jau vēstīts, ka otrdien pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets šodien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kuram spēkā jāstājas 1.septembrī.

Kopumā pedagogu atalgojumam trīs gadu laikā papildus tiks novirzīti 56,5 miljoni eiro, no kuriem 47,5 miljoni eiro 2017. gadā, 52,8 miljoni eiro 2018. gadā, 2019. gadā sasniedzot 56,5 miljonus eiro. Paužot gandarījumu, ka izdevies panākt vienprātīgu atbalstu darba samaksu palielināšanai kultūras izglītības pedagogiem, ministrs norāda, ka papildus no valsts budžeta šim mērķim piešķirti 4,5 miljoni eiro. Tādejādi kopējais valsts papildus mērķdotācijas pieaugums pedagogu darba samaksai veidos 31,5 miljonus eiro ik gadu. Veicot finansējuma pārdali no izglītībai mazāk raksturīgām funkcijām, IZM ietvaros ir rasti papildu 16 miljoni eiro, kurus IZM jau 2017. gadā novirzīs atalgojuma palielināšanai arī sporta treneriem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu akadēmiskajam personālam.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/