Politiskā partija: Valdības piedāvātais budžets joprojām ignorē nabadzību
Krišjāņa Kariņa valdības sagatavoto budžetu Saeima sāk izskatīt 17. oktobrī, kas ir Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem, valdība atteikusies būtiski mainīt apstākļus, kas simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pakļauj nabadzības riskam.
“Tas ir nabadzības budžets, kuru sagatavojot valdība mediķiem, pedagogiem un visai sabiedrībai demonstrējusi, ka jebkurā brīdī ir gatava atkāpties pat no likumā nostiprinātiem solījumiem. Budžets joprojām neparedz nodrošināt pamata tiesības trūcīgākajām sabiedrības grupām, par ko jau saņemti atkārtoti brīdinājumi no tiesībsarga biroja. Tādēļ ar “lielāko budžetu Latvijas vēsturē” nesamērīgi augstā nabadzība un nevienlīdzība Latvijā tiek turpināta,” pausts partijas “Progresīvie” paziņojumā.
“Progresīvie” vēlas sabiedrībai un medijiem atgādināt, ka politiķu attaisnojumi par naudas trūkumu nabadzības mazināšanas mērķiem ir politisku izvēļu, nevis nepārvaramu šķēršļu rezultāts. Pievilto solījumu pamatā ir valdības nevēlēšanās pārskatīt netaisnīgo nodokļu reformu un atcelt nepamatotas atlaides turīgākajai sabiedrības daļai, kas labi pārstāvēta partiju ziedotāju sarakstos.
“Progresīvie” piedāvā 3 atslēgas risinājumus nodokļu reformas seku novēršanai, lai būtu iespējams līdzekļus novirzīt reālajām prioritātēm.
Pirmkārt – atcelt reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), kas šogad radījis ap 300 miljonu eiro robu budžeta ieņēmumos. Šādus eksperimentus nevar atļauties valsts ar sabrūkošu veselības sistēmu, kamēr vienlaikus ir iespējami citi, precīzāk mērķēti investīciju atbalsta veidi.
Otrkārt, nepieciešams piemērot progresīvo ienākumu nodokli visiem ienākumu veidiem (arī dividendēm un ienākumiem no kapitāla pieauguma). Nav taisnīgi augstās nodokļu likmes piemērot darba ņēmējiem, kamēr turīgākā sabiedrības daļa izbauda nodokļu atlaides.
Treškārt, iespējams palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes ienākumiem virs noteiktas robežas. Kā piemēru piedāvājam ienākumu daļai virs 24 000 eiro gadā (jeb 2000 EUR mēnesī) piemērot 25% IIN (šobrīd – 23%), bet ienākumu daļai virs 48 000 eiro gadā (jeb 4000 EUR mēnesī) piemērot likmi 35% (šobrīd daļēji 23% un 31,4%). Uzsveram, ka šāds nodokļu palielinājums neietekmētu nevienu, kura ienākumi ir mazāki par 2000 eiro mēnesī, kamēr turīgākajiem tiktu piemērotas Eiropas valstīs bieži sastopamas nodokļu likmes.
Tāpat iespējams palielināt ieņēmumus arī citās jomās. Iespējams pārskatīt esošo nodokļu atlaižu un atvieglojumu sistēmu, ņemot vērā tās augstās administratīvās izmaksas. Īpaši aicinām pārskatīt teju 200 miljonu eiro vērto dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saikni ar reāliem ieguvumiem vides aizsardzībai un atcelt nepamatotas atlaides. Aicinām apsvērt neapliekamā minimuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim īpašumiem līdz 50 000 eiro vērtībā, vienlaikus būtiski palielinot likmes īpašumiem, kuru vērtība ir lielāka par 200 000 eiro.
“Progresīvie” uzskata, ka šīs piedāvātās iespējas dod pietiekamu pamatu valdības partijām ieguldīt mūsu kopīgos līdzekļus tur, kur tie šobrīd nepieciešami visvairāk – veselības aprūpē, izglītībā, nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā nākotnē. Regulārie izteikumi par naudas trūkumu liek domāt, ka budžeta veidotājiem pirmajā vietā likt rūpes par mūsu nākotni traucē partiju lojalitāte turīgākās sabiedrības daļas interesēm.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk
