Politiskā aritmētika Levitam nelabvēlīga
Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš NRA.lv aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.
E. Levits līdzīgi Vienotību pārstāvošajai Sandrai Kalnietei kā viens no iespējamajiem Valsts prezidenta kandidātiem tika piesaukts jau pirms 2007. gada vēlēšanām, kurās uzvaru guva vēlāk Saeimu atlaidušais Valdis Zatlers. Toreiz E. Levits laikus atsauca savu kandidatūru, jo saprata, ka starp parlamentāriešiem nespēs gūt pietiekamu atbalstu.
Koalīcijas klupšanas akmens arī E. Levita kandidatūras kontekstā joprojām ir Zaļo un zemnieku savienība – tas nav viņu kandidāts. Īsto un vienīgo tā joprojām meklē, bet Saeimas namā reti kurš šaubās, ka atbalstu no šī politiskā spēka gūs tikai tā paša izvirzīts kandidāts (vai kāda koalīcijas partnera piedāvātais, ja vien varētu iegūt premjera amatu).
Šobrīd valdību stūrējošās Vienotības rindās atbalsts E. Levita kandidatūrai būtu. Tiesa, tas nebūtu visu frakciju aptverošs. Tādēļ, lai ievēlētu cienījamo juristu Valsts prezidenta amatā, Nacionālajai apvienībai un Vienotībai vajadzētu spēt vienoties ar opozīcijā esošajām partijām.
Tajās rast atbalstu E. Levita kandidatūrai būtu tikpat sarežģīti, kā, neupurējot esošo varas balansu – Vienotības premjeru, Nacionālās apvienības Saeimas priekšsēdētāju un ZZS Valsts prezidentu –, pārliecināt ZZS balsot par viņu.
Piemēram, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norāda, ka saskaņā ar viņa vadītās partijas izpratni Valsts prezidents blakus citām viņa īpašībām un kvalitātēm drīkst būt tikai tāds, kas vismaz reizi jau izbaudījis vēlētāju uzticību un tapis ievēlēts pašvaldībā, Saeimā vai Eiropas Parlamentā. E. Levits šiem kritērijiem nekvalificējas.
Arī Saskaņas rindās rast atbalstu ideoloģisko pretinieku virzītam kandidātam būtu problemātiski. Jo vairāk tāpēc, ka spēcīgākā opozīcijas partija līdzīgi saviem oponentiem koalīcijā joprojām slēpj savus Valsts prezidenta amata kandidātus un, visticamāk, vienu no tiem izspēlēs tikai tad, ja redzēs, ka koalīcija vienoties par savu nespēs.
Tāpēc var prognozēt, ka arī šoreiz, nevēloties kļūt par neievēlētu Valsts prezidenta amata kandidātu, E. Levits no šī goda atteiksies.
E. Levits, kurš šobrīd ir Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, 1955. gadā dzimis Latvijā, taču būtisku savu dzīves daļu pavadījis ārpus tās robežām. Proti, 1977. gadā līdz ar ģimeni pameta tolaik Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku un savas gaitas turpināja Vācijas Federatīvajā Republikā, kur 1982. gadā Hamburgas universitātē pabeidza Juridisko fakultāti un vēlāk Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes politisko zinātņu nodaļu.
Uz atgriešanos tēvzemē pārāk ilgi viņam nebija jāgaida. Spēkā pieņemoties atmodas kustībai, viņš iesaistījās Latvijas Tautas frontē, kļuva par tās domes locekli un bija 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu koncepcijas autors.
Vēlāk iemēģinājis roku arī diplomātijā un laikā no 1992. līdz 1993. gadam bija Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē, tad kļuva par Ministru prezidenta biedru, tieslietu ministru no nu jau politiskajā aizsaulē aizgājušā Latvijas ceļa saraksta. Vēlāk, pārtraucot aktīvu dalību politikā, viņš atgriezās pie diplomātijas, bet kopš 1995. gada atgriezies pie akadēmiskajām saknēm – jurisprudences.
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk
