Politiķi: referendums ir kā bubulis parlamentam
Sabiedrības attieksme pret eiro ieviešanu nav tik nokaitēta, lai vēlētāji pieprasītu 11. Saeimas atlaišanu. Tā biedrības Latvija par latu ieceri rīkot referendumu par parlamenta pārvēlēšanu raksturo Saeimas deputāti.
Pagājušās nedēļas nogalē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) akceptēja biedrības Latvija par latu ierosmi vākt 10 000 parakstu, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 11. Saeimas atlaišanu. Likumdošana nosaka, ka pirmajā posmā biedrībai būs jāsavāc 10 tūkstoši notariāli apstiprinātu parakstu, kas iesniedzami CVK. Ja šie paraksti tiks atzīti par derīgiem, tad komisija organizēs otro kampaņas posmu, kurā vēlme rīkot referendumu būs jāapliecina 150 tūkstošiem vēlētāju. Tiesa, tā kā nākamā gada oktobrī Latvijā notiks kārtējās parlamenta vēlēšanas, tad otrajai parakstu vākšanas kārtai tiek dots laiks tikai līdz šā gada novembra sākumam. Kā zināms, atbilstoši Satversmei tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu nevar notikt gadu pēc Saeimas sanākšanas vai, kā šajā gadījumā, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām.
Pēdējais piliens
Biedrība Latvija par latu argumentē: 11. Saeima pieņēmusi daudzus lēmumus, kas nonāk klajā pretrunā ar sabiedrības viedokli, taču pēdējais piliens ir parlamenta gatavība atteikties no nacionālās valūtas un ieviest eiro. Kā zināms, Saeima jau šā gada sākumā pieņēma likumu, kas skrupulozi definē visas ar jaunās valūtas ieviešanu saistītās tehniskās nianses un izmaksas. Neraugoties uz plašu neapmierinātību sabiedrībā un daudzu nevalstisko organizāciju iebildumiem, parlaments nebija gatavs iesaistīties diskusijā par eiro ieviešanas lietderīgumu vai termiņu maiņu. Tikmēr eiro skeptiķu īpatsvars sabiedrībā joprojām ir augsts un atteikšanos no nacionālās valūtas pagaidām atbalsta tikai aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju.
Parakstus nesavākšot
Tiesa, politiķi uzskata, ka, neraugoties uz sabiedrības skeptisko noskaņojumu, Latvijas virzība uz eiro nav pietiekams iemesls, lai atlaistu šā brīža Saeimu. Gan opozīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, gan koalīcijas vadošā spēka, partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis abi reiz jau ir piedzīvojuši parlamenta atstādināšanu un uzskata, ka šobrīd situācija ir radikāli citāda. «Bēdīgi slavenais rīkojums numur divi ir sabiedrībai iemācījis, ka parlamenta atlaišana nav brīnumnūjiņa, tāpēc vēlētāji turpmāk nopietni apsvērs, kādu iemeslu dēļ tik tiešām ir vērts apspriest Saeimas pārvēlēšanu. Šobrīd pieteiktā parakstu vākšana drīzāk uzrādīs sabiedrības attieksmi pret eiro ieviešanu, nevis pret parlamenta darbu. Tomēr eiro jautājums, manuprāt, nav tik jaudīgs, lai iekustinātu plašu iedzīvotāju loku. Neraugoties uz sabiedrībā valdošo skepsi, liela daļa iedzīvotāju apzinās, ka vilciens ir aizgājis un eiro tiks ieviests, tāpēc cilvēki masveidā nepiedalīsies parakstu kampaņā,» prognozē politiķis.
Referendums kā bubulis
Vienotības līderis Dz. Zaķis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka kārtējā ierosme atlaist Saeimu esot spēlēšanās ar demokrātiju. «Ja iesniedzēju mērķis ir nepieļaut eiro ieviešanu, tad parlamenta atlaišana šo jautājumu nerisina. Turklāt nav pieļaujams, ka, nesasniedzot kādu mērķi, katru reizi parlamentam kā ar bubuli tiek draudēts ar pārvēlēšanu,» pauž Dz. Zaķis. Vienotības pārstāvis arī uzsver, ka 10. Saeimas atlaišana sabiedrībai esot skaidri nodemonstrējusi, «ka nākamajā dienā nekādas brīnumainas pārvērtības valstī nenotiek, tāpēc spekulācijas ar referendumu vēlētājus vairs neuzrunā».
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk