Pierīgas novados pieaug iedzīvotāju skaits

2015. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati. No tiem 14 bija Pierīgas reģiona novadi, bet 2 ārpus Pierīgas. Salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 12 novados, un tie visi bija Pierīgas reģionā.
Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Mārupes (par 6,2 %), Garkalnes (par 3,1 %), Carnikavas (par 2,5 %) un Ādažu novadā (par 2 %). Iedzīvotāju skaits absolūtos skaitļos Mārupes novadā pieauga par 1094, Garkalnes novadā – par 244, Carnikavas novadā – par 170 un Ādažu novadā – par 204 cilvēkiem. Mazāk nekā 2 % iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija Pierīgas reģiona Babītes (par 1,6 %), Ikšķiles (par 1,5 %), Stopiņu un Ķekavas novadā (katrā par 1,4 %), un Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (par 0,9 %).
Abos novados ārpus Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaita pieaugumu veicinājusi iekšējā migrācija – Priekuļu novadā iedzīvotāji galvenokārt ieceļoja no Cēsīm, Ozolnieku novadā – no Rīgas. Ozolnieku novadā arī dabiskais pieaugums bija pozitīvs. Pozitīvs iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Salaspils, Olaines, Engures, Siguldas, Sējas un Saulkrastu novadā.
Iedzīvotāju skaitu novados un tā izmaiņas ietekmē arī novados esošie sociālās aprūpes centri, ieslodzījuma vietas u.tml. Piemēram, viens no iemesliem iedzīvotāju skaita samazinājumam Raunas novadā 2015. gadā bija sociālās aprūpes centra “Rauna” slēgšana, tā iemītniekus pārceļot uz citu novadu aprūpes iestādēm.
17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014. gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums: Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.
2015. gadā 14 novados dzimušo skaits pārsniedza mirušo skaitu – Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Garkalnes, Babītes, Stopiņu, Ikšķiles, Salas, Krimuldas, Siguldas, Salaspils, Inčukalna, Carnikavas un Ozolnieku novadā.
Pagājušajā gadā 51 % no visiem Latvijas novadiem piedzimuši 10 vai vairāk jaundzimušo uz 1 000 iedzīvotāju. Vislielākā dzimstība bija Pierīgas reģiona Mārupes (19,5 jaundzimušie uz 1 000 iedzīvotāju), Ķekavas (17,1), Jaunpils (14,7), Ādažu (14,5) un Babītes novadā (14,1), kā arī Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (14,4) un Kurzemes reģiona Ventspils novadā (14,3). Viszemākā dzimstība bija Vidzemes reģiona Strenču novadā (4,3 dzimušie uz 1 000 iedzīvotāju), Zemgales reģiona Aknīstes novadā (5,4), kā arī Latgales reģiona Kārsavas novadā (5,9).
Augstāka mirstība (vairāk par 20 mirušo uz 1 000 iedzīvotāju) bija Zemgales reģiona Krustpils novadā (24,9), Vidzemes reģiona Jaunpiebalgas (24,4), Lubānas (23,7) un Varakļānu novadā (23,0), Kurzemes reģiona Mērsraga (24,2), Vaiņodes (22,5) un Skrundas novadā (21,4). Visvairāk novadu (seši) ar augstu mirstības rādītāju pērn bija Latgales reģionā – Baltinavas (22,4), Ilūkstes (22,1), Viļakas (21,0), Zilupes (20,7), Balvu (20,4) un Daugavpils novadā (20,2). Zemākie mirstības rādītāji uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā bija novados ar augstāku dzimstību – Mārupes (6,7 mirušie uz 1 000 iedzīvotāju), Garkalnes (7,4) un Ādažu novadā (7,6).
Foto:StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
2026. gadā turpina pieaugt pārrobežu e-recepšu izmantošana
Latvijā 2026. gada pirmajā pusgadā tika izrakstītas par 5% mazāk e-recepšu nekā līdzīgā periodā pērn, savukārt pakāpeniski pieaug pārrobežu e-recepšu izmantošana, ko var skaidrot ar tūrisma...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākTuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks
Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...
Lasīt tālākLai pasargātu mājas cūkas no Āfrikas cūku mēra, jāievēro biodrošība
Ir sācies īpaši bīstamais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) periods, kad ĀCM vīruss dabā cirkulē sevišķi aktīvi, radot nozīmīgu apdraudējumu mājas cūkām, tādēļ Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākPartnerības otrajā gadā Latvijā reģistrēto pāru skaits tuvojas 1000
Šodien, 2026. gada 1. jūlijā, aprit divi kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām – neatkarīgi no dzimuma – juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākKā luksusa dzīvesveids un hobiji mainījušies 21. gadsimtā?
Visticamāk, vēl pirms pāris desmitgadēm, domājot par luksusu, prātā nāktu zelta pulksteņi, milzīgas jahtas, privātās lidmašīnas un dizaineru apģērbs, kuru logo redzami jau pa gabalu....
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākŠonedēļ karstums pakāpeniski atkāpsies, nedēļas otrajā pusē biežāk līs
Aizvadītajās dienās karstuma viļņa ietekmē daudzviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +27…+30° atzīmei, bet vietām gaiss iesila līdz +33°. Nedēļai turpinoties, karstums pakāpeniski...
Lasīt tālāk83% augstskolu pasniedzēju saskata kritiskās domāšanas riskus mākslīgā intelekta laikmetā, atklāj starptautiska aptauja
Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku augstākajā izglītībā, taču vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus akadēmiskajam godīgumam un studentu kritiskajai domāšanai. To atklāj...
Lasīt tālākZaudējot ienākumus, seši no desmit iedzīvotājiem obligātos maksājumus spētu segt līdz trim mēnešiem
Pusei (51%) Latvijas iedzīvotāju kopējais ikmēneša obligāto maksājumu apjoms nepārsniedz 500 eiro. Vienlaikus 58% iedzīvotāju, zaudējot ienākumus, savus obligātos maksājumus varētu segt...
Lasīt tālāk