• Tweet

Tie, kas šobrīd saņem minimālo algu vai zem tās, var nonākt tādā situācijā, kad pensiju uzkrājums viņiem nesasniegs pat minimālās pensijas līmeni, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča atzina, ka mazo pensiju jautājumā daudzus gadus nekas nav darīts. “Sadarbības padomē esmu prezentējusi savus priekšlikumus nākamā gada budžetam, lai sagaidītu apstiprinājumu šo prioritāšu virzībai un atbalstu minimālās ienākumu sistēmas pilnveidei. Tas ietver minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu, kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra pārskatīšanu. Tas skartu 81 000 cilvēku, bet valstij izmaksātu 27 miljonus eiro. Tāpēc esmu par to sākusi runāt jau tagad, tiekos arī ar citām partijām, lai sagaidītu atbalstu un par šo lēmumu nobalsotu Saeima,” atzina ministre.

Pēc viņas sacītā, tas būtu pirmais solis nabadzības apkarošanā un nevienlīdzības mazināšanā, jo minimālā ienākumu līmeņa noteikšana ietekmētu to pensionāru daļu, kas saņem vismazākās pensijas. “Minimālā pensija no pašreizējiem 64 eiro nākamgad palielinātos līdz 99 eiro,” norādīja Petraviča.

“Mēs, protams, izskatām vēl arī citus variantus, kā celt pensijas, piemēram, viens no tiem ir pensiju piemaksas atjaunošana tiem pensionāriem, kuri pensijā devās, sākot no 2012. gada, kad pensiju piemaksas pārtrauca piešķirt. Viens no priekšlikumiem ir šīs piemaksas atjaunot un sākt maksāt pakāpeniski, arī šis jautājums ir finansiāli ietilpīgs, tāpēc ar to es arī iepazīstināju politiķus sadarbības padomē un mēģināju izskaidrot tā būtību,” norādīja ministre.

Pēc viņas sacītā, iespējams, ka šis jautājums iepriekš nav bijis prioritārs. “Tieši pirms mūsu intervijas runāju ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi par minimālo ienākumu koncepciju, domāju Saeimā šis atbalsts būs. Par visiem jautājumiem saistībā ar nākamā gada budžetu strādās darba grupa, es vēlreiz stāstīšu, skaidrošu, lūgšu atbalstu. Esmu pozitīvi noskaņota, šķiet, ka ir sapratne un atbalsts būs,” uzsvēra Petraviča.

Savukārt runājot par to, vai nāksies palielināt pensionēšanās vecumu, ministre norādīja, ka līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums Latvijā pieaug, jo vēl nav noslēgusies šī reforma. “Tad pensionēties varēs 65 gadu vecumā. Pagaidām tur nekādas izmaiņas nav plānotas. Man nav mērķa palielināt pensionēšanās vecumu vēl, drīzāk jāskatās, kā attīstīt nodarbinātību,” norādīja Petraviča,minot, ka “ja mēs palielinām pensionēšanās vecumu, tad var būt tāda situācija, ka daļa pensijas vecumu nemaz nesagaida.”

“Viena trešdaļa strādājošo saņem minimālo algu vai zem tās, un šie dati ir satraucoši, jo tad, kad viņi pensionēsies, var nonākt tādā situācijā, kad pensiju uzkrājums nesasniegs pat minimālās pensijas līmeni. Sociāli atbildīgā valstī arī šie pensionāri saņems atbalstu, jo citādi nevar, tomēr jāuzsver, ka katram cilvēkam ir jādomā, cik un kā viņš uzkrāj savai pensijai. Mums ir daudz mikrouzņēmumu, kuri veic minimālas iemaksas, vēl citi nodokļu režīmi. Nodokļu sistēmu ir plānots pārskatīt, un es tam piekrītu. Cilvēki jāmudina domāt arī par pensijām. Cilvēki izvēlas domāt par šodienu, ne par savu pensiju. Dažkārt arī nav ticības, bet mums ir jāuzticas ekspertiem, kuri saka, ka pensiju sistēma ir stabila,” norādīja Petraviča.

Foto: Pexels