• Tweet

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers uzskata, ka Latvijai būtu jāsper drosmīgs solis un jāpalielina nodokļi.

Viņš norādīja, ka pētījums “Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk” apliecināja, ka vienkārša nodokļu iekasēšanas sistēma un sabiedrības nodokļu disciplīna ļāva igauņiem tērēt uz vienu cilvēku vairāk nekā Latvijā.

Pētījumā secināts, ka kopumā Latvijā tērē nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Latvijā tēriņi sasniedz 9 miljardus eiro gadā, bet Igaunijā – 8,3 miljardus. Bet Latvijā ir vairāk iedzīvotāju, un Latvija uz vienu iedzīvotāju tērē vidēji 4500 eiro, bet Igaunija – 6200 eiro.

“Latvija nevar palielināt tēriņus, jo nespēj iekasēt pietiekami daudz nodokļu, īpaši slikta ir patēriņa nodokļu – akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa – disciplīna,” uzsvēra Austers.

Pēc viņa sacītā, Igaunija spēj iekasēt nodokļus labāk, jo apsteidz Latviju ekonomikas izaugsmes tempos. “Igaunija jau uzreiz pieturējusies pie bezdeficīta budžeta politikas, tikmēr Latvija paļāvās uz aizņēmumiem un mazāk uzmanības pievērsa nodokļu disciplīnai,” skaidroja pētnieks.

Pētnieks uzsvēra, ka Latvijai jādomā vairāk par ēnu ekonomikas apkarošanu, veiksmīgāku PVN iekasēšanu un ekonomikas attīstību.

Pētījuma autors norāda uz to, ka Latvijas nodokļu sistēma ir izteikti regresīvāka nekā Igaunijas un, neskatoties uz daudz zemāku nodokļu slogu, Latvijā tā ir nedraudzīgāka ekonomiskajai izaugsmei, turklāt nodokļu potenciāls abās valstīs netiek izmantots līdzīgi. Zemais Latvijas sabiedrības uzticības līmenis valdībai un politiskajām institūcijām būtiski ietekmē sabiedrības gatavību akceptēt augstāku nodokļu slogu. Atšķirības tiek novērotas arī valstu tiesiskajā kultūrā.

Atkarībā no tā, kā tiek veidots valsts budžets, ir atkarīgas investīcijas ekonomikā, kopējais sabiedrības patēriņš, arīdzan nodarbinātība un finansiālā stabilitāte, turklāt valsts fiskālā politika līdzās monetārajai politikai, ir nozīmīgs instruments sabalansētas ekonomiskās attīstības veidošanā.

“Jo vairāk valsts tērē veselībai un izglītībai, jo labāk tas ietekmē budžeta ieņēmumus jau pēc dažiem gadiem, un sabiedrība, saņemot pakalpojumus, vairāk uzticas un vairāk gatava maksāt nodokļus,” uzskata pētnieks, pēc kura domām, valdībai būtu nepieciešama drosme spert šo soli un palielināt nodokļu slogu.

Foto:Jesús Pérez Pacheco/https://www.flickr.com/photos/jexweber//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/