• Tweet

Neraugoties uz dažādām politiskajām peripetijām, sabiedrības simpātijas jau ilgstoši pieder valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kā arī Rīgas un Ventspils mēriem. Tāpat mīlētāko politiķu, valsts amatpersonu un sabiedrisko darbinieku saraksta galvgalī tiek minēts Valsts prezidents un premjers, taču nozares ministriem, kā arī Saeimas deputātiem sabiedrība uzticas mazāk. To apliecina socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS septembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā aptauja.

Vispozitīvāk aptaujas dalībnieki jau tradicionāli vērtē valsts kontrolieres veikumu, kas politiskajās aizkulisēs raisa zināmu nervozitāti par I. Sudrabas turpmāko karjeru. Šā gada beigās beidzas I. Sudrabas pilnvaru termiņš, un kuluāros baumo par viņas vēlmi startēt politikā. Partijas jau sākušas cīņu par I. Sudrabas labvēlību, gan arī centienus diskreditēt viņas vārdu ar norādēm par simpātijām kreisajam flangam. Aptaujātie politiķi gan uzsver, ka I. Sudrabas popularitātes fenomenam ir arī savas ēnas puses. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Raivis Dzintars uzskata, ka I. Sudrabai nekad nav bijis jāuzņemas atbildība par nepopulāriem lēmumiem un valstiska mēroga neveiksmēm. «Viņa vienmēr ir varējusi būt soģa lomā, kas sabiedrībai, protams, patīk. Valsts kontroliera amats paredz tikai pozitīvu publicitāti, kad kāds tiek atmaskots vai tiek atklātas nelikumības,» norādīja deputāts. Savukārt partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzsver – sabiedrības uzticība politiķiem joprojām ir ļoti zema, tādēļ I. Sudrabas popularitātes atslēga ir atziņā «mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs». Dz. Zaķis pēc bēdīgi slavenās epopejas ar nenomaksātiem nodokļiem par auto iegādi ir piedzīvojis reitingu kritumu un atrodas starp politiķiem ar viszemāko sabiedrības atbalstu.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs A. Brigmanis, komentējot mīlētāko amatpersonu sarakstu, uzskata, ka sabiedrības simpātijas pieder tām personālijām, kuras dzīves vētrās ir spiestas demonstrēt mugurkaulu. «Varētu šķist – jo vairāk pārmetumu, jo mazāks sabiedrības atbalsts, taču praksē izrādās pretēji,» analizējot Rīgas pašvaldības vadītāja Nila Ušakova un Ventspils mēra Aivara Lemberga popularitāti, pauda deputāts. «Abi šie politiķi regulāri tiek pie kaut kā vainoti un kritizēti, taču tieši tas viņiem liek atkal un atkal pārliecināt un pierādīt. Sabiedrībai tas patīk. Tikmēr Valsts prezidenta vai premjera krēsls ir daudz pasargātāks no visa veida uzbrukumiem, taču līdz ar to arī neļauj sevi pierādīt kā spēcīgus cīnītājus,» sacīja A. Brigmanis.

Visi aptaujātie politiķi arī pauda nožēlu, ka mīlētāko personāliju vidū ir tik maz nozares ministru. Izņēmums ir vienīgi aizsardzības nozares vadītājs Artis Pabriks, kurš jau ilgstoši bauda augstu sabiedrības atzinību, kā arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuras veikums lauksaimnieku aizstāvībai Eiropā acīmredzami tiek novērtēts. «Artis Pabriks vienmēr ir izcēlies ar akadēmisku runas veidu un saturīgu viedokli,» atzina Dz. Zaķis. R. Dzintars uzskata, ka A. Pabriks ir politiķis, kuram piemīt izteikta prasme domāt stratēģiski un ilgtermiņā.

Arī pašiem Saeimas deputātiem nav izdevies pietuvoties populārāko personu desmitniekam, un politologs Filips Rajevskis norāda uz diviem galvenajiem šīs situācijas iemesliem. «Pirmkārt, 11. Saeimā ir daudz jaunpienācēju. Sabiedrība elementāri viņus nepazīst. Iespējams, tieši tādēļ pirmais, kurš parādās saraksta augšgalā, ir ilgus gadus politikā esošais Einārs Cilinskis,» klāstīja eksperts. «Otrkārt, Saeimā valda ļoti sīva konkurence. Deputātam ir jācīnās, lai izceltos uz savas frakcijas kolēģu fona, ir jācīnās, lai viņam piemistu kāds svars arī visas koalīcijas vai opozīcijas mērogā. Tāpat ir jāmāk panākt, lai labas idejas, kas tiek realizētas, deputāts varētu paturēt kā savas. Tātad politiķim ir jābūt cīnītājam, lai panāktu ietekmi un respektu. Taču prakse liecina, ka visi spējīgākie cilvēki no parlamenta pāriet uz valdības līmeni, savukārt Saeimā paliek tie, kuri nespēj kaut kā īpaši izcelties. Visa tā rezultātā sabiedrībai parlaments asociējas ar tukšiem runātājiem, savukārt, ja ir kāds labi paveikts darbs, tad vēlētāji to piedēvē valdībai, lai gan nereti tas nāk no Saeimas,» analizēja eksperts.

Savukārt, runājot par sabiedrības uzticību zaudējušajiem politiķiem, F. Rajevskis papildina – Valda Zatlera zemais reitings ir likumsakarīgs, jo tie, kuri ātri un augstu kāpj, ļoti zemu un sāpīgi krīt. «Sabiedrības cerības bija ārkārtīgi lielas, taču tās netika piepildītas. Un, kā zināms, no mīlestības līdz naidam ir viens solis,» sacīja F. Rajevskis. Šim viedoklim piekrīt arī SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kas gan atgādina, ka V. Zatlera reitings ir stabili zems jau kopš valdības darbības uzsākšanas. Tikmēr Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas popularitātes zudums, pēc abu ekspertu domām, ir jauna tendence. «Acīmredzot Vienotības priekšsēdētāja sabiedrībai asociējas ar to politiku, kas tiek salīdzināta ar desu, kuras tapšanu publikai nevajadzētu rādīt. Tās ir intrigas un tirgošanās, kas tiek pārmestas Vienotībai, kuras redzamākā persona ir Solvita Āboltiņa,» analizēja F. Rajevskis. A. Kaktiņš uzsver – spīkere nav pieļāvusi kādu fundamentālu kļūdu, taču savā ikdienas darbā S. Āboltiņa vācot daudzus mazus mīnusus, kas tomēr gala rezultātā izvēršas par smagu reitingu kritumu.

Avots: nra.lv