Pensijas palielinās par 4,68 latiem
Pensijas līdz 200 latiem saņem 77 procenti no visiem pensiju saņēmējiem, un vidējā pensija pašlaik par dažiem santīmiem pārsniedz 190 latu robežu. Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un pensionāru organizācijas vienojās par kompromisu – rudenī indeksēt pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04.
Par kompromisu to var nosaukt tādēļ, ka palielinās tikai daļu no pensijām un izmantos vidējo no trim piedāvātajiem indeksiem. Noteikti par veidu, kā un par cik procentiem pensijas palielināmas, notiks sarunas arī Saeimā. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš Neatkarīgajai atzina, ka Pensionāru federācija piedāvājusi gan variantu, lai mazās pensijas – ap 100 latiem – tiktu palielinātas vairāk, nekā pensijas ap 200 latiem, taču šāds variants pašlaik neesot īstenojams no tehniskā viedokļa, apgalvojuši valsts iestāžu speciālisti.
Sarunas par pensiju indeksāciju sākušās šāgada pavasarī, kad pensionāri Saeimā iesniedza savāktos parakstus par pensiju indeksācijas «atsaldēšanu», jo pašlaik pensiju likums paredz atsākt indeksēt pensijas vien no 2014. gada. Labklājības ministrija izstrādājusi četrus variantus, kā jau šogad pēc pensionāru prasības varētu pensijas indeksēt. Trīs varianti saistīti ar trīs dažādu koeficientu izmantošanu pensiju indeksēšanā – 1,01, kas atbilstu esošai inflācijai, bet pensijas palielinājums vidēji būtu niecīgs – tikai ap latu; 1,04 un 1,07, kas pensijām nodrošinātu vidēji piecu vai desmit latu pielikumu, bet prasītu ievērojami vairāk naudas no sociālā budžeta.
Trešdien Senioru lietu padomē abas puses vienojušās, ka šogad pensijas līdz 200 latiem indeksēs ar koeficientu 1,04. Pensijas vidēji palielinātos par 4,68 latiem. No LM sniegtās informācijas izriet, ka šogad papildus budžetā būs nepieciešami desmit miljoni latu. Pensiju līdz 300 latiem indeksācija prasītu 12,5 miljonus latu. Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka Senioru lietu padomē demonstrētas vienas no konstruktīvākajām sarunām ar pensionāru pārstāvjiem, kādas ministrijai bijušas, jo seniori parādījuši valstisku domāšanu. Indekss 1,04 parāda patēriņa cenu groza izmaiņas laikā no 2009. līdz 2013. gadam. I. Viņķele sacīja, ka šis variants ļauj gan palielināt pensijas, gan neizsmeļ visu nākamgad pieejamo finansējumu, ko varētu izlietot citiem mērķiem.
Pensionāru federācijas vadītājs A. Siliņš Neatkarīgajai norāda, ka pensionāri vēlējušies, lai pensiju pielikums būtu atkarīgs no pensijas apmēra – jo mazāka pensija, jo lielāks pielikums. Tas būtu taisnīgi. «Tomēr mūs pārliecināja, ka pašlaik tas tehniski nav iespējams, jo pašlaik notiek arī programmēšanas darbi, lai pensijas pārveidotu uz eiro. Mēs vēlējāmies, lai pensijas līdz simts latiem palielinātu par desmit procentiem, un tad pārējās mazāk. Tas mazajām pensijām dotu pielikumu no sešiem līdz deviņiem latiem. Jā, mēs piekritām kompromisam, taču gala lēmums ir jāpieņem pirmdien federācijas valdei.» A. Siliņš apliecina, ka par pirmo variantu, kas būtu «parastā» indeksācija, īpaši daudz netika spriests, visticamāk, arī ministrija sapratusi, ka tam pensionāri nepiekritīs. Uz jautājumu, vai brīdī, kad šie likuma grozījumi nonāks Saeimā, pensionāri neprasīs tomēr īstenot variantu par lielāku koeficientu, A. Siliņš saka: pašlaik tā nedomāju, taču viss atkarīgs no valdes. «Mums ir valdes locekļi, kuri strikti uzskata, ka pielikumam jābūt lielākam, ka jāindeksē arī pensijas līdz 300 latiem,» saka A. Siliņš. Vēl lielāku pensiju indeksāciju pensionāri neprasītu. «Vienīgais, kas man šķiet dīvaini, ka sociālās apdrošināšanas budžets, no kura maksā pensijas, ministresprāt, ir cieši saistīts ar pamatbudžetu un tā problēmu dēļ tad mēs nevaram atļauties vairāk indeksēt,» spiež A. Siliņš.
***
UZZIŅAI
Vecuma pensijas
Saņem 479 921 pensionārs
Vidējais apmērs 190,33
Invaliditātes pensijas
Saņem 71 128
Vidējais apmērs 117,11
Apgādnieka zaudējuma pensijas
Saņem 20 419
Vidējais apmērs 93,69
Izdienas pensijas
Saņem 10 456
Vidējais apmērs 235,06
Vecuma pensiju sadalījums pēc apmēra (%)
Zem 100 latiem 6
No 100,01 līdz 150 18
No 150,01 līdz 200 53
Virs 200 24
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (dati par aprīli)
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk