Pēc referenduma lielākais darbs vēl priekšā
Kaut arī tautas nobalsošanā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja pārliecinoši 74,8 procenti vēlētāju, arī krievu valodas atbalstītāji šajos rezultātos saskata iespēju turpināt cīņu par krievu valodas statusa mainīšanu.
Citi uzskata, ka referendums devis jaunu sparu centieniem dažādu nacionalitāšu tuvināšanai.
Piemēram, Eiropas Savienības parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka uzskata, ka 24,88% balsu krievu valodas atbalstam ir vērā ņemams rādītājs, lai sāktu domāt par krievu kā reģionālās valodas noteikšanu Latgalē, jo tieši šajā reģionā bijis visvairāk balsu par Satversmes grozījumiem. Viņasprāt, vajadzētu arī mainīt spēkā esošo kārtību un Latgalē ļaut skolēnu vecākiem un skolu vadībai pašiem noteikt, kādā valodā veikt mācības.
Savukārt Nils Ušakovs, kurš pretēji sākotnēji paustajam atbalstam latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai referendumā tomēr nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, uzskata, ka nepietiek priecāties par vēlētāju augsto aktivitāti (nobalsojuši vairāk nekā 70% balsstiesīgo), jo referendums parādīja arī to, cik daudz valsts pilsoņu ir izbraukuši no Latvijas. Tādēļ esot daudz vairāk jādomā par to, kā atvilināt izbraukušos pilsoņus atpakaļ, nevis pašapmierināti priecāties par viņu augsto aktivitāti ārvalstīs izvietotajos vēlēšanu iecirkņos. Galvaspilsētas mērs arī uzskata, ka krievi, it sevišķi jaunā paaudze, nav pelnījuši pārmetumus par valsts valodas neapgūšanu. Problēmas ar latviešu valodas prasmi esot tikai vecākā gadagājuma cilvēkiem un arī tikai specifiskos jautājumos, piemēram, par dažādiem komunālo maksājumu jautājumiem.
Nepārprotamu apliecinājumu tam, ka starp latviešiem un krievvalodīgajiem nav nekādu problēmu, referenduma rezultātos saskata Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
«Par latvisku Latviju balsojuši arī cittautieši, tādējādi apliecinot, ka šis mērķis nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Latvijas mazākumtautību interesēm. Lai arī referendums pēc būtības bija absurds un mūsu izpratnē antikonstitucionāls, ar rezultātiem nav iespējams spekulēt – tie skaidri un gaiši pierāda Latvijas pilsoņu gribu, tādējādi nav vairs pamata nekādām spekulācijām par to, kādā valstī mēs gribam dzīvot un kādas ir mūsu patiesās vērtības,» uzskata R. Dzintars.
Apvienība arī uztvērusi signālu no Latgales, kurā daudz pilsoņu atbalstījuši valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Saprotot, ka šis bijis arī protesta balsojums pret ekonomiski sarežģīto situāciju reģionā, Nacionālā apvienība «jau visdrīzākajā laikā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā nodrošināt jaunas darba vietas un tautsaimniecības attīstību Latgalē».
Ar pateicību tiem, kas referendumā pauda atbalstu latviešu kā vienīgajai valsts valodai, klajā nācis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš uzskata, ka visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.
«Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē,» saka prezidents. Arī viņš uzskata, ka referendums tikai devis startu nopietnam darbam, lai nevienas nacionalitātes pārstāvji Latvijā nejustos atgrūsti un nepiederīgi.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālākĀrlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...
Lasīt tālāk