• Tweet

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sola, ka pēc nodokļu sistēmas vētīšanas nodokļi būtiski netiks paaugstināti.

Intervijā Latvijas Radio Kučinskis norādīja, ka pēc Finanšu ministrijas (FM) nodokļu politikas reformas nodokļi netiks celti, jo īpaši tie nodokļi, kas attiecas uz iedzīvotājiem un darbaspēku.

Pašlaik par valsts budžetu atbildīgā FM un darba devēju organizācijas spriež par iespējamajām izmaiņām nodokļu politikā. “Šeit ir runa par kompleksu pamata piedāvājumu,” uzsver Kučinskis.

“Protams, viens no uzdevumiem, kas paliek, ir veselības nodoklis. Pilnīgi gribu novērst spekulācijas par PVN celšanu, par to, ka būtu kaut kādi arī papildu slogi. Domāju, ka šobrīd rezerves vēl pietiekoši lielas,” sacīja Ministru prezidents, atkārtoti norādot, ka PVN celšana no pašreizējiem 21% līdz 23% ir tikai priekšlikums, ko izteikusi Veselības ministrija (VM), lai atrastu papildu finansējumu nozarei.

Kā ziņots, meklējot risinājumus, kā novērst potenciālos mīnusus sociālajā budžetā, tiek domāts par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar nodokļu nomaksu un minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, iepriekš informēja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone izteikusies, ka valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība būtu jāsaista ar nodokļu nomaksu. Šīs jomas finansēšanai varētu novirzīt 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).

Kā zināms, ka valdība pērn atbalstīja Veselības ministrijas (VM) virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem, bet gan papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā. Tāpat valdība vienojās, ka, sagatavojot valsts budžetu 2018.gadam, veselības aprūpe tiks noteikta kā prioritāte.

Šis modelis balstās uz pašreizējā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no to ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda veiktā maksājuma apmēru.

Tāpat ar šo modeli tiek nodrošināta iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju – valsts iestādi, ar kuras starpniecību plānots turpināt organizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski nepalielinot administratīvās izmaksas.

Foto: Saeimas kanceleja