Pavļuts: Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīga ir eirozonas stabilitāte
Latvijas ekonomikas turpmākajam atkopšanās procesam un izaugsmei izšķiroši svarīga ir stabilitāte eirozonā, pirms šonedēļ Briselē gaidāmās Eiropadomes sanāksmes uzsver Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
„ES un arī Latvija nevar atļauties tālāku krīzes eskalāciju eirozonā, kas apdraudētu tās pastāvēšanu nākotnē. Atsevišķi politiķu paziņojumi vairs nespēj nodrošināt investoru uzticību eirozonai ilgtermiņā, tāpēc, lai Eiropa pārvarētu parādu krīzi, nepieciešama skaidra un izlēmīga rīcība. Eiropas līderiem ir jāpiedāvā ilgtspējīgi risinājumi, kas atjaunotu uzticību un nodrošinātu turpmāku stabilitāti. Vienlaikus ir jārod balanss starp stingrāku fiskālo politiku un nepieciešamību nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Ticu, ka, kopīgi strādājot, Eiropai ir visas iespējas no krīzes iziet daudz spēcīgākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai, nekā tā bijusi līdz šim. Pasaule strauji mainās un arī ES ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Šī ir laba iespēja to izdarīt. Protams, 27 valstīm nav viegli vienoties par turpmāko ceļu, bet tieši krīzes situācija var būt iespēja izveidot jaunu ilgtspējīgāku darbības modeli,” norāda D.Pavļuts.
Viņš atzīst, ka patlaban eirozona saskaras ar nozīmīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kuru veiksmīgs un iespējami ātrāks risinājums nenoliedzami ir arī Latvijas interesēs. Patlaban Latvija uz ES valstīm eksportē vairāk nekā 72% no kopējā eksporta apjoma, tostarp uz eirozonas valstīm aptuveni 35%. Tāpēc nevar nenovērtēt to ietekmi, ko nestabilā situācijā un ekonomikas bremzēšanās eirozonā, varētu atstāt uz Latvijas eksporta apjomiem, kuru pieaugums šogad nodrošinājis arī mērenu iekšējā tirgus aktivizēšanos.
Vienlaikus D.Pavļuts uzskata, ka Latvija nevar gaidīt tikai uz lēmumiem ES, bet ir jāturpina apņēmīgi pildīt arī savi mājasdarbi, lai radītu priekšnoteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, stabilitātei un prognozējamībai, kas veicinātu kopējo ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā nozīmīgi būs arī valdības turpmākie lēmumi nodokļu politikā, lai jau no 2013.gada varētu īstenot valdības deklarācijā paredzēto darbaspēka nodokļu samazināšanu atbilstoši iepriekš izstrādātam un ar sadarbības partneriem saskaņotam plānam.
Vēl par tēmu:
2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālāk