• Tweet

Latvijas ekonomikas turpmākajam atkopšanās procesam un izaugsmei izšķiroši svarīga ir stabilitāte eirozonā, pirms šonedēļ Briselē gaidāmās Eiropadomes sanāksmes uzsver Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

„ES un arī Latvija nevar atļauties tālāku krīzes eskalāciju eirozonā, kas apdraudētu tās pastāvēšanu nākotnē. Atsevišķi politiķu paziņojumi vairs nespēj nodrošināt investoru uzticību eirozonai ilgtermiņā, tāpēc, lai Eiropa pārvarētu parādu krīzi, nepieciešama skaidra un izlēmīga rīcība. Eiropas līderiem ir jāpiedāvā ilgtspējīgi risinājumi, kas atjaunotu uzticību un nodrošinātu turpmāku stabilitāti. Vienlaikus ir jārod balanss starp stingrāku fiskālo politiku un nepieciešamību nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Ticu, ka, kopīgi strādājot, Eiropai ir visas iespējas no krīzes iziet daudz spēcīgākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai, nekā tā bijusi līdz šim. Pasaule strauji mainās un arī ES ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Šī ir laba iespēja to izdarīt. Protams, 27 valstīm nav viegli vienoties par turpmāko ceļu, bet tieši krīzes situācija var būt iespēja izveidot jaunu ilgtspējīgāku darbības modeli,” norāda D.Pavļuts.

Viņš atzīst, ka patlaban eirozona saskaras ar nozīmīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, kuru veiksmīgs un iespējami ātrāks risinājums nenoliedzami ir arī Latvijas interesēs. Patlaban Latvija uz ES valstīm eksportē vairāk nekā 72% no kopējā eksporta apjoma, tostarp uz eirozonas valstīm aptuveni 35%. Tāpēc nevar nenovērtēt to ietekmi, ko nestabilā situācijā un ekonomikas bremzēšanās eirozonā, varētu atstāt uz Latvijas eksporta apjomiem, kuru pieaugums šogad nodrošinājis arī mērenu iekšējā tirgus aktivizēšanos.

Vienlaikus D.Pavļuts uzskata, ka Latvija nevar gaidīt tikai uz lēmumiem ES, bet ir jāturpina apņēmīgi pildīt arī savi mājasdarbi, lai radītu priekšnoteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, stabilitātei un prognozējamībai, kas veicinātu kopējo ekonomikas izaugsmi. Šajā kontekstā nozīmīgi būs arī valdības turpmākie lēmumi nodokļu politikā, lai jau no 2013.gada varētu īstenot valdības deklarācijā paredzēto darbaspēka nodokļu samazināšanu atbilstoši iepriekš izstrādātam un ar sadarbības partneriem saskaņotam plānam.