Pavasara stress – tas ir nopietni
Lai gan šķiet, ka pavasaris ir laiks, kad visi cilvēki atbrīvoti uzelpo pēc ziemas drūmuma un pelēkuma, pierādīts, ka tieši pavasarī, par spīti tam, ka gaišais dienas laiks pagarinās, spīd saule, gājputni atgriežas un paliek siltāks, daudzi cilvēki cieš no pavasara stresa.
Pavasara stress ir nopietna problēma, kas skar ļoti daudzus iedzīvotājus. Aptaujas rezultāti liecina, ka pavasara stresu izjūt 67% iedzīvotāju, tomēr ir daudz tādu, kas paši to neapzinās vai neiedziļinās šajā problēmā. Vispārzināms ir fakts, ka stress ir viens no faktoriem, kas atstāj graujošu ietekmi uz cilvēka veselību, sākot ar nervozitātes paaugstināšanos, trauksmi, nogurumu, ilglaicīgi atrodoties stresa situācijās rodas nopietnas saslimšanas, depresija, svara pieaugums, vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās. Galvenokārt tas nozīmē nomāktumu, miegainību, nespēju fokusēties un koncentrēties. Stress atstāj milzīgu iespaidu uz cilvēka darbaspējām un zūd motivācija veikt pat visparastākās darbības.
Šo stresu cilvēks izjūt galvenokārt straujo pārmaiņu dēļ no ziemas perioda uz pavasari. Paildzinās dienas gaišais periods, izmainās režīms, spēcīgi organismu ietekmē arī pavasara laika maiņa. Simptomi parasti izpaužas kā nervozitāte, nogurums, vitamīnu un gaismas trūkums, kā arī bezmiegs un trauksme. Aptaujas rezultāti liecina arī, ka sievietes vairāk izjūt nogurumu, nespēju un motivācijas trūkumu, turpretī vīriešiem novērojama pastiprināta nervozitāte.
Ir daudz ļoti vienkārši veidi kā cīnīties ar stresu, sākot ar dziļām ieelpām un nomierinošas mūzikas atskaņošanu, masāžām, meditāciju un atpūtu. Lai efekts būtu noturīgs, nevis vienkārša simptomu noslēpšana, ir jāizzina sevi un jāatrod stresa īstais cēlonis. Pavasara stresa izraisītāju vidū ir gan straujās pārmaiņas, gan vitamīnu trūkums uzturā, gan cilvēka nespēja uztvert un cīnīties ar stresu. Mūsdienu straujajā ikdienā no stresa izvairīties nav iespējams, tomēr izzinot sevi ir iespēja regulēt spriedzi un stresu, izprast tā mehānismus un spēt pār to valdīt.
“Dažādi notikumi ikdienā, saspringts darbs, sasvstarpējās attiecības, regulāri pieaugošais informācijas daudzums, spriedze utt, ir tie faktori, kas visbiežāk izraisa stresu. Tomēr ikviens cilvēks var apgūt stresoru atpazīšanu, atklāt un veidot savu potenciālu, un apzināt savas iespējas dzīvot pieņemot dzīves izaicinājumus, nevis no tiem izvairoties,” stāsta profesore Guna Svence.
Viņa pauž uzskatu, ka ikviens cilvēks ir spējīgs cīnīties ar stresu. “Stresa pārvarēšanas paņēmienus būtu jāzina ikvienam. Tā ir iespēja uzlabot veselību un stiprināt imūnsistēmu, iemācīties izmantot savus iekšējos spēka resursus, sakārtot dzīves ritmu, arī pārvaldīt uztraukumu un iemācīties samierināties ar situācijām, kurās diemžēl neko nevaram mainīt,” pauž profesore G.Svence.
Cīnīties ar pavasara stresu var visi, gan nodrošinot organismu ar vitamīniem un minerālvielām, ēdot vairāk dārzeņu un zaļumu pavasarī, tomēr galvenokārt mums jāpievērš uzmanība tam, kā paši saviem spēkiem varam pārvarēt stresa situācijas.
Lieliska iespēja kā iemācīties cīnīties un pārvaldīt stresu ir piedalīties seminārā un meistarklasē “Stresa pārvarēšana un stresa noturības attīstīšana”, ko vada profesore Guna Svence. Tuvākais seminārs norisinās jau 9. aprīlī Rīgā un pateicoties līdzfinansējumam, tā cena ir tikai EUR 49. Pieteikties iespējams pa e-pastu: [email protected]
Publicitātes materiāls
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās saglabāsies sals un pastiprināsies vējš
Tuvākajās dienās joprojām saglabāsies sals, arī vējš pastiprināsies, tādējādi pēc sajūtām šķitīs, ka ir aukstāk. Būtisks sniega segas pieaugums nav gaidāms, taču līdz ar...
Lasīt tālākDabas muzejs par Gada dzīvnieku 2026 izvēlas parasto krupi
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā. Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ...
Lasīt tālākSPKC aicina saglabāt piesardzību gripas epidēmijas laikā
Latvijā joprojām norit gripas epidēmija. Ārstniecības iestāžu un laboratoriju informācija liecina, ka gripas vīruss aktīvi turpina cirkulēt sabiedrībā. SPKC īpaši vērš uzmanību,...
Lasīt tālākApodziņš – 2026. gada putns
Apodziņš, ko mēdz dēvēt arī par zvirbuļapogu (vācu valodā Sperlingskautz, angļu valodā pygmy owl), ir mazākā no Latvijā sastopamajām pūču sugām un ir īpaši aizsargājams. Latvijas...
Lasīt tālākVairāki cilvēki svētkos mēģinājuši izdarīt pašnāvību
Ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu piecas gadumijas svētku brīvdienas aizvadītas Rīgas Austrumu slimnīcā. Neatliekamās medicīnas centrā sniegta palīdzība 1105 pacientiem. Tāpat ievesti vairāki...
Lasīt tālākŠonedēļ saglabāsies noturīgs sals
Jaunais gads iesākās ar ziemīgi aukstu laiku, kā arī noturīgas sniega segas izveidošanos. Nākamajā nedēļā saglabāsies sals, nedēļas pirmajā pusē vietām termometra stabiņš noslīdēs...
Lasīt tālākRatnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākPārceltajā darba dienā 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt sestdienā 17. janvārī – pēc darba dienu grafika
Sestdiena, 17. janvāris, ir pārceltā darba diena, jo piektdiena, 2. janvāris, noteikta kā brīvdiena. Tāpēc 2. janvārī sabiedriskais transports kursēs kā brīvdienās, bet 17. janvārī...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākPopulārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt...
Lasīt tālāk