Patēriņa cenu līmeni janvārī ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2 %.
Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās. Šogad inflāciju ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas.
Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas palielinājās arī cietajam kurināmajam.
Degvielai cenas janvārī palielinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt pasaules naftas cenu kāpuma ietekmi mazināja USD vērtības kritums attiecībā pret EUR. Janvārī pasaules naftas cenām turpinājās kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 70 USD par barelu un praktiski saglabājās nemainīgas līdz mēneša beigām, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra. Pasaules naftas cenu kāpumu janvārī veicināja ASV dolāra vērtības kritums un jēlnaftas rezervju samazināšanās ASV, kā arī saspīlējumi starp naftas ražotājvalstīm.
Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, mājokļa iekārtai, ambulatoriem pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un autotransporta apdrošināšanai, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 9,5%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,6 procentpunktiem un bija straujākais kritums janvāra mēnesī kopš 90.gadu sākuma.
Pārtikai janvārī cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Šogad cenu kritumu ietekmēja PVN samazinājums un attiecīgi lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem. Savukārt cenas pieauga gaļai un zivīm. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri praktiski saglabājās nemainīgas. Cenas straujāk samazinājās piena produktiem un cukuram, bet nozīmīgs cenu kāpums bija vērojams graudaugiem.
2018.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2%. Gada vidējā inflācija bija 2,9 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Komisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk