Pasaules Banka aicina atlaist parādus nabadzīgākajām pasaules valstīm
Pasaules Bankai ir būtiska nozīme pašreizējās globālās ekonomikas lejupslīdes problēmu risināšanā. Ātrai reaģēšanai uz COVID-19 krīzi tā ir piešķīrusi finansējumu 14 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks izmantots, lai palīdzētu nabadzīgākajām pasaules valstīm risināt globālās epidēmijas uzliesmojuma sekas. Līdz 2021. gada jūnijam Pasaules Banka plāno piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 160 miljardiem ASV dolāru aizdevumiem un grantiem, informē Finanšu ministrija.
Pasaules Banka ir spējusi īsā laikā sniegt ievērojamu atbalstu pandēmijas izraisīto seku risināšanai veselības un ekonomikas jomā pašās nabadzīgākajās pasaules valstīs, kurām šo krīzi pārvarēt būs vissmagāk. Pasaules Bankas palīdzība šīm valstīm ir būtiska ne tikai veselības krīzes risināšanai šodien, bet arī sniedzot turpmāku atbalstu ilgtspējīgu politikas virzienu īstenošanai un ekonomikas izaugsmes atjaunošanai.
Daudzām no pasaules nabadzīgākajām valstīm ir augsts parāda līmenis, un tām nepietiek resursu, lai reaģētu uz pandēmijas izraisīto krīzi. Pasaules Banka kopā ar Starptautisko Valūtas fondu ir aicinājusi visus oficiālos divpusējos kreditorus uz laiku pārtraukt parāda maksājumu iekasēšanu 76 valstīm. Šīs iniciatīvas mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm palielināt nepieciešamos resursus pandēmijas risināšanai, izvairoties no likviditātes krīzes. Šo priekšlikumu atbalsta arī G20 un Parīzes kreditorvalstu klubs.
Piektdien, 17. aprīlī, notika Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku Attīstības komitejas sanāksme, kas koronavīrusa ierobežojumu dēļ norisinājās virtuālā formātā. Latviju līdz ar pārējām Baltijas un Ziemeļu valstīm tajā pārstāvēja Norvēģijas Starptautiskās attīstības lietu ministrs Dags Inge Ulsteins (Dag-Inge Ulstein). Savā uzrunā viņš uzsvēra galvenās Ziemeļu un Baltijas valstu prioritātes Pasaules Bankas darbībā – klimata pārmaiņu mazināšanu, privātā sektora iesaisti darbavietu radīšanā, atbalsta sniegšanu nestabilām un konflikta skartām valstīm, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un ienākumu nevienlīdzības novēršanu, kā arī dzimumu nevienlīdzības mazināšanu.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk
