• Tweet

Pēc tikšanās ar visiem 11. Saeimas politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Andris Bērziņš secinājis, ka šajā sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne un sarkano līniju pārspīlēta uzturēšana kļūst par šķērsli valsts attīstībai.

Šādu viedokli Valsts prezidents A. Bērziņš paudis vakar atklātā vēstulē. Līdzīgi kā daudzi eksperti arī Valsts prezidents norāda uz traucējošo sāncensību, kas valda politiskajās aprindās. «Viens no Latvijas interešu veidošanas un aizstāvības stūrakmeņiem ir Nacionālais attīstības plāns. Nepamatotas ambīcijas ieņemt amatus, uz ko vairākkārt tika norādīts sarunu laikā un kas atspoguļojās arī Saeimas kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanas laikā, nedrīkstētu traucēt Nacionālā attīstības plāna ieilgušo izstrādes procesu,» kritisku viedokli izteicis A. Bērziņš.

Kā līdz šim Neatkarīgajai ir atzinuši daudzi politologi, šābrīža koalīciju raksturo sīva sāncensība un greizsirdīga nevēlēšanās dalīt varu. Būdami koalīcijas partneri, nedz partija Vienotība, nedz Zatlera Reformu partija (ZRP) tomēr nejūtas kā līdztiesīgi partneri, tāpēc šo spēku starpā regulāri vērojama cīņa par slēptajām ietekmēm.

Tikmēr koalīcijas pārstāvji asajam A. Bērziņa viedoklim nepiekrīt. Vienotības līderis Jānis Reirs, kuram ir daudzu parlamentu pieredze, norāda: pēc katras jaunas partijas parādīšanās un arī katrai jaunai koalīcijai ir nepieciešams zināms pierīvēšanās laiks, tāpēc gaisotne šābrīža valdībā neatšķiroties no attiecībām citās valdībās. «Būtu gribējies, lai Valsts prezidents minētu kādus konkrētus piemērus un likumus, kuru pieņemšanu kavējuši strīdi koalīcijā,» klāstīja J. Reirs.

Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars uzskata, ka «dzirksteļošana» Vienotības un ZRP starpā nav nekas jauns vai sensacionāls. «Gan 10., gan arī šā sasaukuma Saeimas darbības stils ir tālu no ideāla, taču man subjektīvi nešķiet, ka šajā parlamentā konkurence ir sīvāka nekā iepriekšējos,» komentēja politiķis.

Valsts prezidents savā vēstulē politiķiem izteicis gandarījumu par partiju gatavību atbalstīt fiskālās disciplīnas likumu. Tāpat Valsts prezidentu iepriecina tas, ka divvalodības referenduma kontekstā pat visatšķirīgāko politisko uzskatu paudēji ir gatavi dialogam, lai meklētu vienojošo dažādu sabiedrības grupu vidū. Lai gan A. Bērziņš nav mainījis savu viedokli un referendumā nepiedalīsies, viņš tomēr akcentē: «Noliedzot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek noliegta arī Latvija. Visiem, kas ciena šīs valsts pamatvērtības, jūtas piederīgi šai valstij un vēlas te dzīvot, ir jāapzinās, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē latviešu valodas un latviskā dzīvesveida saglabāšanai.» Tāpat A. Bērziņš uzskata, ka Saeimai nebūtu jākavējas ar Satversmes grozījumiem, lai nākotnē izskaustu jebkādas iespējas demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamu vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem neatbilstošu referendumu ierosināšanai.

Avots: nra.lv